Dainu skapis

Laikā no 1894. līdz 1915. gadam tika publicēts pirmais zinātniskais latviešu tautasdziesmu pilnizdevums "Latvju dainas". Šajā izdevumā publicēto tautasdziesmu tekstu klasificēšanai un glabāšanai 1880. gadā pēc Krišjāņa Barona skices tika izgatavots Dainu skapis.

Dainu skapis ir 160 cm augsts, 66 cm plats un 42 cm dziļš. Tajā ir 70 atvilktnes, katrā no tām izveidotas 20 mazākas sadaļas. Šajās sadaļās, apvienojot pa 150–200 vienībām, ievietotas 268 815 lapiņas 3x11cm izmērā. Uz lapiņām uzrakstītas divas līdz astoņas tautasdziesmu rindas, dažviet arī komentāri par to izpildījumu, saturu, leksiku. Atvilktnēs aiz dziesmu tekstiem ievietoti arī vairāki simti mīklu un sakāmvārdu, kā arī Krišjāņa Barona sarakste ar kolēģiem par “Latvju dainu” tapšanas jautājumiem.

Var teikt, ka Dainu skapī glabājas “Latvju dainu” manuskripts – tautasdziesmu lapiņas, sakārtotas atbilstoši publicēšanas secībai izdevumā “Latvju dainas”. Lapiņās lasāmos tekstus “Latvju dainu” sakārtotājs un redaktors Krišjānis Barons vai viņa palīgi pārrakstījuši no līdzstrādnieku iesūtījumiem vai publicētajiem tautasdziesmu krājumiem. Noraksti veikti tā, lai Barons tos varētu sagriezt nepieciešamajā izmērā un ievietot kartotēkā (vairāk par šo sk. sadaļā “Latvju dainas ”).

Labojumi uz Dainu skapja lapiņām

Uz lapiņām atrodami Barona veikti labojumi un piezīmes, kas lielākoties atbilst teksta publicētajai versijai. Attiecībā uz latviešu literārajā rakstu valodā publicētajiem tekstiem piezīmējams, ka laikā, kad vāca latviešu tautasdziesmas, rakstu valoda pamazām nostiprinājās, tomēr atkarībā no pierakstītāja vecuma, izglītības u.c. faktoriem uz lapiņām atrodami dažādi ortogrāfijas veidi. Viens – tuvs mūsdienās lietotajam pierakstam, kurā atsevišķi iesūtītāji izmantojuši no fonētiskās transkripcijas aizgūtas zīmes, piemēram, gravi – slīpu garumzīmi krītošās intonācijas apzīmēšanai. Šo pieraksta formu biežāk redzam lapiņās, kas rakstītas Barona rokrakstā. Otrs lapiņās atrodamais ortogrāfijas veids – no fraktūras jeb vecās drukas aizgūtais pieraksts, izmantojot “čupu burtus” jeb sch=š, zch=ž, ch=č, bet patskaņa pagarinājumu atzīmējot ar pievienotu “h”– ah=ā, eh=ē u. tml.

Neskarot vienādoto ortogrāfiju, salīdzinot iesūtītos tekstus ar “Latvju dainās” publicētajiem variantiem, redzams, ka Krišjānis Barons labojis dziesmas. Labojumi var būt objektīvi – iesūtīto dziesmu pieraksta kvalitāte, nepieciešamība publicēt pēc iespējas lielāku dziesmu daudzumu cik iespējams mazā lokšņu apjomā, ko sarežģītu padara augstā tekstu variativitāte un izlokšņu specifika u. tml. Tomēr dažkārt labojumus iespējams saistīt ar redaktora subjektīvo skatījumu uz tautasdziesmu un to, kā un par ko tai vajadzētu vēstīt. Iespējams izdalīt vairākas labojumu grupas:

• Gramatiski labojumi, kurās precizētas iesūtītāja vai pārrakstītāja pieļautās ortogrāfiskās kļūdas, piemēram, kādu burtu vai mīkstinājuma zīmes trūkums. Jāpiemin, ka dažkārt šķietami labojot ortogrāfiju, Barons mainījis lapiņas tekstā atveidotās izloksnes īpatnības.

  

  Kapēc iet jaunas meitas
  Pie veciem atraikņiem?
  Vieglas dienas gribedamas,
  No pabērna mātes vārdu. LD 11908.

• Gramatiski labojumi, kuros tautasdziesma precizēta, pilnveidojot ritmisko skanējumu vai tradicionālajai izteiksmei atbilstošākas vārdu formas, precizējis izmantotās formulas.

  

  Jāņa Paegļa iesūtījums no Odzienas.

  Lai dzīvoju, cik dzīvoju,
  Bet lustīgi padzīvoju.
  Kad nomiršu, tad gulēšu
  Kā kociņa gabaliņš. LD 63.1

  

  J. Straumes iesūtījums no Tirzas.

  Kas no gara rudzu salma,
  Kad nav laba briedumiņa;
  Kas no gara tautu dēla,
  Kad nav laba tikumiņa. LD 11918

  Visbiežāk lapiņās atjaunotas vārdiem norautās galotnes, īpaši – rindu beigās. Nereti mainīta arī rindu kārtība.

  

  Paulīnes Hiršas iesūtījums no Padures. LD publicētajā tekstā mainīta rindu kārtība, kā arī labotas izloksnes īpatnības, pilnveidojot tautasdziesmas ritmu.

  Grib kaķīte zuves ēst (al.: ķert),
  Negrib kāju slapināt;
  Grib puisīts sievu jemte,
  Nedrīkst meitu bildināt. LD 11838

  Šai grupai pieskaitāmi arī labojumi, kuros dziesmas izpildījums pieļauj plašu un vienkāršu variēšanu – personvārdu un vietvārdu aizstāšanu. Spilgts piemērs – apdziedāšanās dziesmas, kas tiek veltītas konkrētai vietai vai cilvēkam, kas var būt izteikts ar viņa funkcijas apzīmējumu konkrētā ieražā, piemēram, vedējs, kāzinieks, saimniece u.tml. Labojot šādus gadījumus, Barons nav bijis konsekvents visos “Latvju dainu” sējumos. Viņš gan lietojis NN, pilnībā anonimizējot vietu/ personu, bet ir piemēri, kad šie vārdi pievienoti iekavās vai izrakstīti variācijās. Dažkārt labotas arī tautības.

  

  Skolotāja Jāņa Vaseļa iesūtījums no Vilces.

  Tev, NN (Līzīte), dzilnas mēle,
  Manu dziesmu atņēmēja.
  – Es, māsiņa, neatņēmu,
  Dziedāt vien palīdzēju. LD 908.4

  

  Kronīšu Ances iesūtījums no Pienavas.

  Džūkstenieku puisīšiem
  Visiem ausis nolutušas;
  Kad ierauga Pienavnieces,
  Saceļ ausis kā lemešus. LD 12844

  Kronīšu Ances iesūtījums no Pienavas.

  Džūkstenieku puisīšiem Visiem ausis nolutušas; Kad ierauga Pienavnieces, Saceļ ausis kā lemešus. LD 12844

• Labojumi tautasdziesmu saturā. Barons sistemātiski no lapiņu tekstiem uz “Latvju dainām” nav pārņēmis vienkāršrunas, žargona vārdus.

  

  J. Mūrnieka iesūtījums no Lejasciema.

  Dēliņ manu, ei, dēliņ
  Manas uguns kūrejiņ';
  Meitas manas raganiņas,
  Mātes mantas tērētājas. LD 1950.2

  Tāpat cenzēta leksika, kas saistīta ar dzimumorgāniem, ķermeņa sekrētiem, dabiskajām vajadzībām u. tml. (NB! Šis neattiecas uz 6. sējumā publicētajām tautasdziesmām!).

  

  J. Jansona iesūtījums no Lielpatones. Laboti vārdi pirža, mīža, mīžiņa.

  P..rža pirti kurināja,
  M..ža gāja žāvēties;
  Dod, m..žiņa, cimdu pāri,
  Tad laidīšu žāvēties. LD 2993

  Šajā grupā ieskaitāmi labojumi, kurus varētu saistīt ar Barona uzskatiem, piemēram, par dzimumu lomām, tiem piedienīgu uzvedību.

  

  Jāņa Baloža no Lizuma iesūtītās dziesmas

  Aiz kalniņa (upītes) jēri blēja,
  Veci puiši gavilēja;
  Jēri blēja smalka siena,
  Veci puiši jaunu meitu. LD 13017

  

  J. Branka iesūtījums no Lodes (Kusā)

  Grib zemīte smalk' aram,
  Grib i smalki ecējam;
  Grib puisītis klāt guļam,
  Grib i mīļi pieņemam. LD 12536

  

  Skolotāja Dāvja Ozoliņa no Apē dzīvojošās Alvīnas Liepiņ pierakstītā dziesma, kur publicētajā versijā “zemnieki” aizstāti ar “bāliņiem”.

  Rāj man kungi, rāj bāliņi,
  Es staigāju dziedādama.
  Ko bij manim tam darīt,
  Lustīgam prātiņam? LD I 87.6

• Gadījumos, kad pierakstītās dziesmu virknes veido teksti, kas piederīgi dažādām funkcionāli tematiskajām grupām, publicēta dziesmas daļa, bieži tikai viens (pirmais) no savirknētajiem tekstiem.

  

  P. Rozena no Garozes (Mežotnē) iesūtītās dziesmas. Izmantojot “Latvju dainās” izmantoto klasifikāciju, pirmais teksts piederīga apakšnodaļai “Arājs, labības audzēšana, aršana, sēšana”; otrais – pie dziesmām par meitu darbu maltuvē; trešais – par alus darīšanu. No visām trim šim iesūtītājam “Latvju dainās” publicēta tikai pirmā četrrinde, lai gan identiski vai ļoti līdzīgi teksti atrodami minētajās nodaļās.

  Kam der kalni, kam der lejas?
  Kam der zaļi ozoliņi?
  [Rudzim kalni, miežim] lejas,
  [Bitītei] zaļi ozoliņi. LD 28011.1

  Ne visi Dainu skapī atrodamie teksti publicēti “Latvju dainās”. Ir tautasdziesmas, kas līdzīgas publicētajām, bet kvalitātes ziņā redaktora brāķētas, iespējams, iesūtītas vēlāk vai kādu citu iemeslu dēļ nav publicētas – tās Dainu skapī atrodamas pie līdzīgu tekstu grupām jeb tipiem. Nepublicētajiem tekstiem vai nu pievienotas piezīmes “brāķēta”, “neievietota” u. Tml., vai lapiņas malā zīmuli uzvilkta lokveida līnija.

  P. Skušķa no Pilskalnes iesūtītā dziesma pievienota kā nepublicēta apakšnodaļā “Bērni izsalkuši. Maizes trūkums”

  Sieva raud, bērni kauc,
  Bez putraimu kāpostiņi;
  Neraud, sieva, nekauc, bērni,
  Rīgā pilni spīķerīši. LD 2905

  Lielāks skaits nepublicētu dziesmu atrodamas Dainu skapī (un arī tā virtuālajā versijā) pēc “Latvju dainās” publicētajām dziesmām. Tie ir vairāki simti literāras cilmes, dažkārt pilnībā baznīcas dziesmas vai to ietekmē tapināti teksti, atrodamas arī ziņges vai ziņģveidīgi teksti.

  

  Atšifrējums:

  Ak, Varšava, ak Varšava,
  Kā tu nu izpostīta.
  Trīs vietās vien vēl dūmi kūp,
  Te vecu meitu grunte grūst.
  Tur tiltiņš arī izpostīts,
  Kas ved uz meitu māmiņu,
  To tiltiņu mēs taisīsim
  No vecu meitu kauliņiem.
  Rokas, kājas tiltu koki,
  Rumpis tilta apcirknis.
  Un tie citi smalki kauli
  Pa tām tilta maliņām.

Dažādie labojumi, publicēšanai domāto dziesmu atlase ir galvenie iemesli, kas rosināja veidot “Latvju dainām” paralēlu tekstu korpusu ar atšifrētām Dainu skapja lapiņām. Korpusu, ko būtu ne tikai pētīt atsevišķi, bet kur iespējams automatizēti salīdzināt ar “Latvju dainām”. Šāda kritiska analīze sniegtu jaunas zināšanas gan par Barona pieņemtajiem lēmumiem “Latvju dainu” tapšanā, gan sniegtu precīzākas ziņas par 19.gs. otrajā pusē reāli pastāvošo dziedāšanas tradīciju no teksta perspektīvas.

Virtuālā Dainu skapja tapšanas vēsture

Laikposmā no 1998. līdz 2005. gadam, sadarbojoties Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtam (jo īpaši Aldim Pūtelim, Kārlim Arājam, Elgai Melnei, Vilim Bendorfam un Mārai Vīksnai), SIA “Lursoft” (jo īpaši Ainaram Brūvelim), Latviešu fondam (jo īpaši Imantam Freibergam), Latvijas Universitātei (jo īpaši Harijam Bondaram), Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (jo īpaši Andrim Vilkam), ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izveidota pirmā virtuālā Dainu skapja versija.

Iepriekš izstrādātais datu bāzes pamats – ieskenētie teksti un mūsdienu ortogrāfijā pārrakstītie “Latvju dainu” teksti izmantoti, veidojot papildināto un precizēto Dainu skapja virtuālo versiju. Tās izveide aizsākta 2019. gadā, konstatējot, ka dažādu tehnisku iemeslu dēļ datos parādījušās kļūdas, kā arī atsevišķos gadījumos tie zuduši. Tā kā datu precizēšana paredzēja pilnīgi visu “Latvju dainu” un skenēto Dainu skapja lapiņu pārskatīšanu un precizēšanu, tika izlemts, ka Latviešu folkloras krātuves Tautasdziesmu grupa, piesaistot dažādu nozaru studentus un interesentus atšifrēs arī Dainu skapja lapiņas, tā veidojot ar datormetodēm apstrādājamu tekstu korpusu. Šī darba tapšanā vislielākā pateicība Latviešu folkloras krātuves darbiniekiem, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mūzikas akadēmijas studentiem, brīvprātīgajiem par atsaucību, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu. Īpašs paldies māksliniekam Krišam Salmanim par virtuālā Dainu skapja dizainu.

2001. gadā Dainu skapis tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistrā.

Kopš 2014. gada Dainu skapis aplūkojams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (5. stāvā), savukārt tā kopijas – Krišjāņa Barona memoriālajā muzejā Rīgā un Stankeviču un Krišjāņa Barona muzejā Krievijā, Voroņežas apgabalā.

Literatūra padziļinātam skatījumam

Arājs, Kārlis. Krišjānis Barons un “Latvju dainas”. Rīga: Zinātne, 1985.

Melne, Elga. Dainu skapja teksti Krišjāņa Barona redakcijā. Vīksna, Māra. No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”. Rīga: LU LFMI, 2015, 27.–40.lpp.

Reidzāne, Beatrise. “Latvju dainu” ortogrāfijas daudzveidība. Vīksna, Māra. No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”. Rīga: LU LFMI, 2015, 41.–64.lpp.

Vīksna, Māra. No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”. Rīga: LU LFMI, 2015.