Katalogs

2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu. (69)

2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei. (49)

2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta. (129)

2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai. (114)

2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai. (103)

2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā. (46)

2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi. (38)

2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana. (11)

2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās). (10)

2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo. (29)

2.1.1.2.9. Kur bērns radies? (136)

2.1.1.2.10. Dēls, vai meita? Tēvam, vai mātei palīgs? (52)

2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu? (219)

2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja. (226)

2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā. (105)

2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas. (176)

2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes. (185)

2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus. (82)

2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības. (125)

2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot. (35)

2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām. (99)

2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus. (88)

2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu. (167)

2.1.1.5.9. Kūmu mielasts. (357)

2.1.1.5.10. Pādi dīda. (426)

2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties. (27)

2.1.1.5.12. Veltīšana. (30)

2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos. (71)

2.1.1.5.14. Šūpulis. (440)

2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot. (411)

2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem. (1348)

2.1.1.5.17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas. (125)

2.1.2.2.1. Dažāda satura. (401)

2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku. (1373)

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, (1409)

2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā. (395)

2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu. (91)

2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi. (73)

2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu. (291)

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā. (832)

2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes. (214)

2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem. (98)

2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot. (440)

2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot. (117)

2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot. (73)

2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār. (92)

2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola. (126)

2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem. (130)

2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē. (153)

2.2.1.3. (786)

2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā. (74)

2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi). (41)

2.2.2.1. Bez brāļa. (59)

2.2.2.2. Brāļi vēl mazi. (9)

2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu). (14)

2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis. (83)

2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni. (170)

2.2.2.6. Brāļi saderīgi. (33)

2.2.2.7. Brāļi naidā. (19)

2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos. (553)

2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi. (271)

2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā. (41)

2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu. (156)

2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš. (232)

2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums. (271)

2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana. (151)

2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās. (206)

2.2.3.5. Iegātnis. (47)

2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās. (109)

2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā. (334)

2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu. (688)

2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību. (199)

2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba. (150)

2.4.5.8.10. Auž palagus; deķus; dvieļus; jostas; dažādus audumus. (81)

2.4.5.8.11. Vadmalas velšana. (15)

2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana. (199)

2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana. (1961)

2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā. (139)

2.4.5.8.2. Vērpšana. (708)

2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles. (294)

2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār. (478)

2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes. (590)

2.4.5.8.6. Aušana vispār. (171)

2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus. (367)

2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas. (301)

2.4.5.8.9. Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus) (74)

2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas. (1940)

2.4.7.5.2. Veci puiši, vecas meitas. (1140)

2.5.1.1.1. Apsievošanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vai citu tuvu radinieku starpā. (101)

2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. (465)

2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu. (683)

2.5.1.1.4. Panāksnieki. (512)

2.5.1.1.5. Sievu pērk. (180)

2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs. (569)

2.5.1.2.1. Rudens - precību laiks. (371)

2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās. (888)

2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās. (103)

2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vai negrib iet tautās. (35)

2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas. (548)

2.5.1.2.6. Velti gaida. (191)

2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk. (1837)

2.5.1.2.8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.

2.5.1.2.9. Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vai aplinku izteic savu nolūku un vajadzību. (271)

2.5.1.2.10. Mielasts. (108)

2.5.1.2.11. Meitas iet rādīties. (139)

2.5.1.2.12. Bildināšana. (2063)

2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295. (828)

2.5.1.2.14. Pieņem precības. (214)

2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu. (106)

2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus. (774)

2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot. (17)

2.5.1.2.18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns". (164)

2.5.1.2.19. Dāvanas. (137)

2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos. (632)

2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām. (220)

2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām. (87)

2.5.1.2.23. Precenieki pārnāk savās mājās. (16)

2.5.1.2.24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti. (51)

2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām. (5)

2.5.1.2.26. Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas. (529)

2.5.2.1.1. Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā. (4)

2.5.2.1.2. Uzsaukšana baznīcā. (8)

2.5.2.1.3. Viesu ieaicināšana kāzās, vedējos vapanākstos. (80)

2.5.2.2.1. Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu. (493)

2.5.2.2.2. Šuj apģērbu, taisa rotu. (35)

2.5.2.2.3. Dara alu, cep maizi, vāra gaļu. (22)

2.5.2.2.4. Mēž un pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem. (13)

2.5.2.2.5. Kaļ un mēģina zobinu. (60)

2.5.2.2.6. Dažādas dziesmas. (6)

2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda. (89)

2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu. (8)

2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti. (7)

2.5.2.3.13. Laulības ēdiens. (17)

2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī. (3)

2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes. (6)

2.5.2.3.16. Dažādas dziesmas. (10)

2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus. (7)

2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie. (2)

2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti. (73)

2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā. (1)

2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu. (2)

2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu. (19)

2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā. (4)

2.5.2.3.6. Laulāšana. (60)

2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā. (32)

2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vai dieveris) nosedz brūtei villani. (2)

2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā. (11)

2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam. (61)

2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus. (4)

2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā. (40)

2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc. (40)

2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vai arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses. (36)

2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā. (4)

2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus. (93)

2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus. (7)

2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās. (5)

2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā! (3)

2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm. (2)

2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vai brūtes mātei. (7)

2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte. (2)

2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas. (11)

2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu. (65)

2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda. (2)

2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina. (8)

2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus. (104)

2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc. (31)

2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures. (23)

2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu. (2)

2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu.

2.5.2.6.6. Dalībās piesauc Dieva, Laimes un Dēklas palīdzību. (38)

2.5.2.6.7. Lopus šķirot un aizdzenot. (487)

2.5.2.6.8. Pūra lopi nonāk brūtgana mājās. (127)

2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot. (342)

2.5.2.6.10. Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu.

2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai. (14)

2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums. (106)

2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz. (2)

2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož. (62)

2.5.2.6.15. Pūra pirkšana. (46)

2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot. (135)

2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti. (60)

2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā. (6)

2.5.2.6.19. Pūru aizvedot. (120)

2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā. (158)

2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā. (448)

2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām. (939)

2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās. (700)

2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot. (1789)

2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas. (425)

2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā. (476)

2.5.2.7.1. Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte. (75)

2.5.2.7.2. Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā. (152)

2.5.2.7.3. Atbilde vedējiem no brūtes puses. (2)

2.5.2.7.4. Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izvadīt tautās. (1)

2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas. (1294)

2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus. (416)

2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus. (21)

2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam. (36)

2.5.2.7.9. Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām. (938)

2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās. (182)

2.5.2.7.11. Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli. (312)

2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam. (188)

2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī. (6)

2.5.2.8.3. Eglītes nesējs. (64)

2.5.2.8.4. Karoga nesējs. (9)

2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem. (129)

2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās. (48)

2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā. (135)

2.5.2.8.8. Pagalmā. (974)

2.5.2.8.9. Brūti ved istabā. (521)

2.5.2.9. Pirmā maltīte. (210)

2.5.2.10.1. Panāksnieki pošās ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā. (72)

2.5.2.10.2. Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam. (28)

2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam. (117)

2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem. (1)

2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā. (40)

2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā. (219)

2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā. (487)

2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas. (1797)

2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem. (1087)

2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vai ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt. (1267)

2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu. (1991)

2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos. (1815)

2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. (10126)

2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. (3248)

2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām. (1200)

2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos. (732)

2.5.2.15.1. Brūte uzpošās, uzliek vaiņagu. Piederīgas vaiņaga dziesmas. (561)

2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei. (59)

2.5.2.15.3. Mičošanas laiks un vieta. (53)

2.5.2.15.4. Dedzina sveces. (16)

2.5.2.15.5. Vaiņaga nauda. (211)

2.5.2.15.6. Noņem vaiņagu. (1599)

2.5.2.15.7. Kur liek, kam atdod brūtei noņemto vaiņagu? (719)

2.5.2.15.8. Liek mici, cepuri, sien autu. (301)

2.5.2.15.9. Uzņem brūti sievu kārtā. (79)

2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas. (796)

2.5.2.15.11. Mičojamā maltīte. (21)

2.5.2.16.1. Taisa gultu. (258)

2.5.2.16.2. Raida jeb ved jauno pāri gulēt. (110)

2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas. (531)

2.5.2.16.4. Rītā modina; jaunais pāris pieceļās, apģērbjās un iznāk no klēts. (2)

2.5.2.16.5. Mazgajās. (1)

2.5.2.16.6. Guldamā cieņa. (1)

2.5.2.16.7. Ziedo jauniešu gultu. (1)

2.5.2.18.1. Sūta pēc sievas mātes, kas glabā pūra atslēgu. (23)

2.5.2.18.2. Atved un saņem sievas māti. (65)

2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ. (455)

2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu. (12)

2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt. (47)

2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi: (1379)

2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot. (193)

2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449. (4)

2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot. (29)

2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti. (22)

2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti. (13)

2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu. (7)

2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc. (18)

2.5.2.21.1. Brūti "pušķo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki met naudu un lietišķas dāvanas pūra "kaudzei". (102)

2.5.2.21.2. Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā. (25)

2.5.2.21.3. Brūtgana radi, vedēji, kāzenieki met naudu un lietišķas dāvanas. (99)

2.5.2.21.4. Dvieļu nauda. (6)

2.5.2.21.5. Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu. (6)

2.5.2.21.6. Met naudu pavāram; muzikantiem. (18)

2.5.2.24.1. Pošās vietraudžos. (15)

2.5.2.24.2. Māju vieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem. (846)

2.5.2.24.3. Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār. (429)

2.5.2.24.4. Iedzīve, turība, vai trūcība vispār. (153)

2.5.2.24.5. Saimniecība, kārtība, glītība. (68)

2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim. (138)

2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai. (23)

2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas. (222)

2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties. (511)

2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses. (151)

2.5.2.28.4. Ciema kukulis. (15)

2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas. (38)

2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā. (84)

2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās. (85)

3.2.1.11.1. Govu Māršaviņa (Māra, Laima). (195)

3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c. (55)