2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba.

LD 6646.1

Bij' man būt puisīšam,
Ne meitiņai zeltenei;
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt mātes meitu.
Alus krūzi rociņā,
Cepurīti padusē.

Lai tie vien puikas būtu
Kaut tie lieli saauguši,
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt mātes meit'.
Alus krūzi rociņā,
Cepurīte padusē.

Puisīšam man bij' būt,
Ne meitiņ' dzeltainīt';
Es mācēju daili jāt,
Mīļi lūgt meitu mātes.

Puisīšam man bij' būt,
Ne meitiņ' dzeltainīt';
Es mācēju daili jāt,
Mīļi lūgt dēlu māt's.

Bij' man būt puisīšam,
Ne meitiņai dzeltanīt';
Es mācēju daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

Bij' man būt puisīšam,
Ne meitiņai dzeltanīt';
Es mācēju daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

Sīva augu, pasīvota,
Ne es pate neliedzos.
Sīvi mani bāleliņi,
Kur es viena lēna būšu?

Sīva auga, pasīvota,
Ne es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Kur es vieni lēni būšu.

Puisīšam man bij' būt,
Ne meitīna dzeltanīt';
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.
Cepur', cimdi padusē,
Alus kanna rocīnā.

Puisīšam man bij' būt,
Ne meitīna dzeltanīt'.
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti:
Cepur', cimdi padusē,
Alus kanna rocīnā.

Vai upīte vien tek strauji?
Strauji tek i Daugaviņa;
Vai es vien bārga biju?
Bārgi mani bāleliņi.

Vai upīte vien tek strauji?
Strauji tek i Daugaviņa;
Vai es vien bārga biju?
Bārgi mani bāleliņ'.

Ne upīte vien tek strauja,
Strauja tek Daugaviņa;
Nevien es bārga biju,
Bārgi mani bāleliņi.

Ne upīte vien tek strauja,
Strauja tek Daugaviņ',
Nevien es bārga biju,
Bārgi mani bāleliņ'.

Nebēdāju šo dieniņu,
Vēl i citu nebēdāju,
Vēl i tad nebēdāju,
Kad gulēju šūpolī.

Nebēdāju šodieņi,
Vēl i citu nebēdāju,
Vēl i tad nebēdāju,
Kad gulēju šūpolī.

I upīte gan tek strauji,
Vēl straujāki Daugaviņa;
Vai es viena bārga biju?
Bārgi mani bāleliņi.

I upīte gan tek strauji,
Vēl straujāki Daugaviņ',
Vai es viena barga biju?
Bargi mani bāleliņ'.

Puišu, puišu man bij' būt,
Ne meitīnu dzeltainīt';
Es mācētu daili jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

Puišu, puišu man bij' būt,
Ne meitīnu dzeltainīt';
Es mācētu daili jāt,
Mīļi lūgt meitu māt'.