Lietotāju palīgs

1. Kas ir tekstu korpuss un kādi korpusi pieejami šajā vietnē?

Viena no vārda korpuss nozīmēm latviešu valodā ir ‘tekstu kopums mašīnlasāmā formā’. Šajā vietnē šobrīd pieejami divi savstarpēji cieši saistīti, bet ne identiski tautasdziesmu tekstu korpusi: “Latvju dainu” korpuss (saīsināti LD) un “Dainu skapja” korpuss (saīsināti DS). LD korpusā iekļauti visi Krišjāņa Barona sastādītajā izdevumā “Latvju dainas” (1894–1915) publicētie tautasdziesmu teksti, savukārt DS korpusā – “Latvju dainās” publicēto tekstu oriģinālie pieraksti. Tie rokraksta formā uz tā sauktajām “dainu lapiņām” glabājas Dainu skapī jeb kartotēkā, ko Barons izveidoja, lai pirms publicēšanas sakārtotu viņam iesūtīto tautasdziesmu tekstus.

2. Kādas ir būtiskākās līdzības un atšķirības starp “Latvju dainu” un “Dainu skapja” korpusiem?

Būtiskākās līdzības starp LD un DS korpusiem ir šādas:

Abos korpusos izmantoti vieni un tie paši tautasdziesmu teksti – lielākajai daļai “Latvju dainās” publicēto tekstu atrodams atbilstošs teksts Dainu skapja kartotēkā, kas norakstītas no Baronam un līdzstrādniekiem iesūtītajiem materiāliem, tāpēc šiem tekstiem ir identiski avota jeb iesūtītāja numuri. Atšķirības starp tekstiem radās, gan veicot pirmreizējo norakstu, gan Krišjānim Baronam veicot tautasdziesmu rediģēšanu publicēšanai “Latvju dainās”.
Abi tekstu korpusi – gan LD publikācija, gan tās kartotēka DS – ir sakārtoti pēc vienas un tās pašas Barona izstrādātās klasifikācijas,

Būtiskākās atšķirības starp LD un DS korpusiem ir šādas:

DS korpusu veido noraksti no LD publicēšanai iesūtīto tautasdziesmu tekstu oriģinālajiem pierakstiem un jau publicētiem tautasdziesmu krājumiem, savukārt LD korpusā – šo tekstu rediģētie varianti. Krišjānis Barons viņam iesūtītajos tautasdziesmu tekstos veica daudz un dažādus labojumus [skat. šeit – saite uz labojumu raksturojumu DS aprakstā], tāpēc vienu un to pašu tautasdziesmu teksti LD un DS korpusos var atšķirties, reizēm pat būtiski. Dažkārt Barona veiktie labojumi uz dainu lapiņām ir redzami – tie veikti ar zīmuli, citkārt tiek konstatējami, tikai salīzinot uz lapiņas rakstītās dziesmas ar publicētajām.
DS korpuss ir par vairākiem tūkstošiem tekstu plašāks, jo daļa no Dainu skapī glabātajiem tekstiem “Latvju dainu” publikācijā nav iekļauta.
DS korpusā atsevišķos gadījumos pieejamas precīzākas ziņas par teksta pierakstīšanas vietu un teicējiem. Šī informācija “Latvju dainās” ne vienmēr ir publicēta, tāpēc DS korpusa metadati uzskatāmi par precīzākiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LD un DS ir vienu un to pašu tekstu dažādu versiju korpusi. Katram no tiem piemīt sava kultūrvēsturiskā vērtība: pētījumos par latviešu tautasdziesmu tradīciju, dziesmu semantiku, metriku un valodu ieteicams izmantot DS korpusu, kurā pieejami arī līdz šim nepublicēti un Krišjāņa Barona nerediģēti LD tekstu pirmavoti, savukārt LD korpuss, īpaši sastatījumā ar DS korpusu, ir vērtīgs avots pētījumiem par folkloras tekstu atlases, publicēšanas un rediģēšanas principiem, kā arī ideālās tautasdziesmu formas un satura meklējumiem 19./20. gadsimta mijā. LD korpuss – tāpat kā līdz šim – izmantojams arī tautasdziesmu tradīcijas iepazīšanai izglītības un izziņas nolūkā.

Jāatzīmē, ka Dainu skapja saturs vietnes pirmajā versijā bija skatāms tikai ieskenētu attēlu veidā, savukārt atjaunotajā versijā pieejams kā pilnvērtīgs digitalizētu DS tekstu korpuss, pirmo reizi dodot plašākai sabiedrībai pilnvērtīgu piekļuvi Dainu skapja saturam, tostarp “Latvju dainās” nepublicētajiem Dainu skapja lapiņu tekstiem.

3. Kādas meklēšanas iespējas piedāvā šī vietne?

Vietnē publicētie apjomīgie LD un DS tekstu korpusi ir teju neizsmeļams avots dažāda veida pētījumiem un atklājumiem, tāpēc piedāvājam vairākas tautasdziesmu iepazīšanas un izpētes iespējas. Tās nodrošina atšķirīgu pieeju interesējošo materiālu atlasei, attiecīgi arī atlasīto mateiālu kopumu:

Vienkāršais meklētājs atrodams vietnes sākuma skatā un paredzēts konkrētu atslēgas vārdu vai vārdu savienojumu meklēšanai tautasdziesmu tekstos abos tekstu korpusos. [Šo papildināšu trešdien – jāaprunājas ar Uldi par meklētāja iestatījumiem]

Paplašinātais meklētājs – veic meklēšanu pēc dažādiem kritērijiem (tautasdziesmu metadatiem) vai to kombinācijas. Tautasdziesmu metadatus veido dažāda veida informācija, kas pieejama par katru konkrēto tautasdziesmu – tās pierakstītāju, pierakstīšanas vietu un reizēm laiku; retāk arī par teicēju; par valodu, kurā teksts pierakstīts (latviešu vai latgaliešu rakstu valoda); par tā piederību kādam no tekstu korpusiem; par nodaļu, kurā Barons tekstu iekļāvis utt. Paplašinātais meklētājs dod iespēju veikt tekstu atlasi pēc šādiem kritērijiem:

Korpuss – iespēja iestatīt tekstu korpusu (LD, DS vai abus), kurā veikt meklēšanu;
Kārtas numurs – iespēja atlasīt konkrēta tipa tautasdziesmu tekstus pēc Barona piešķirtā tipa numura. Dziesmas, kurām vienāda satura izteikšanai izmantoti poētiski tēli, Barons apvienoja grupās jeb tipos. Tie nereti sastāv no mazākām tekstu grupām – versijām, kas viena no otras atšķiras ar būtisku satura niansi vai formu, t.sk. valodiskajām īpatnībām. Versijas tipa ietvaros ir numurētas, tipa numuram secīgi pievienojot ar punktu atdalītus skaitļus. “Latvju dainās” un “Dainu skapī” attēlojumam mājas lapā izmantota viena un tā pati dziesmu numerācija, vienīgā atšķirība ir korpusa apzīmējums – “Latvju dainu” numuri sākas ar saīsinājumu LD, savukārt Dainu skapja numuri – ar saīsinājumu DS.
Avota numurs – ar šī filtra palīdzību iespējams atlasīt visus konkrēta iesūtītāja konkrētā vietā pierakstītos tautasdziesmu tekstus. Avotu numuri pieejami šajā vietnē ievietotajā digitalizētajā “Dziesmu krājēju un vietu reģistrā”. Plašāk par šo reģistru skat. sadaļu “Kā izmantojams “Dziesmu krājēju un vietu reģistrs?”.
Apriņķis un Vieta – ar šo filtru palīdzību iespējams atlasīt visus izvēlētajā apriņķī vai vietā pierakstītos tautasdziesmu tekstus. Būtiski atcerēties, ka apriņķu robežas 19./20. gadsimta mijā krietni atšķīrās no mūsdienu novadu robežām, savukārt vietām varēja būt citi nosaukumi; dažkārt vietas apzīmējums var būt arī muižas nosaukums, kas mūsdienās ir kāda pagasta mazciems.
Kategorija. Tautasdziesmu teksti “Latvju dainās” un “Dainu skapī” kārtoti nodaļās pēc Krišjāņa Barona izveidotas klasifikācijas. Šis filtrs dod iespēju meklēt vārdus vai frāzi konkrētā nodaļā. Savukārt tautasdziesmas sadalījumā pa “Latvju dainu” nodaļām iespējams iegūt kataloga skatā (Sk. sadaļu “Kataloga skats”).
Valoda. Tautasdziesmu tekstu publicēšanas laikā latviešu valodai vēsturisku apstākļu dēļ bija attīstījušās divas rakstu tradīcijas – Vidzemes un Kurzemes guberņās tika izmantota latviešu rakstu valoda, savukārt Vitebskas guberņā (mūsdienu Latgalē) – latgaliešu rakstu valoda. Tādējādi teksti latviešu rakstu valodā “Latvju dainās” iespiesti fraktūrā jeb tā saucamajā “vecajā drukā”, savukārt teksti latgaliešu rakstu valodā – antīkvā jeb latīņu burtiem. Tāpat antīkvā “Latvju dainās” tika iespiesta arī daļa tekstu, kas bija pierakstīti Sēlijas un Vidzemes sēliskajās izloksnēs. Gatavojot LD un DS tekstu korpusus, fraktūrā iespiestie teksti, kā arī antīkvā iespiestie sēlisko izlokšņu teksti pielāgoti mūsdienu latviešu rakstu valodas ortogrāfijai, savukārt antīkvā iespiestie latgaliešu teksti – mūsdienu latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijai. Šis paplašinātā meklētāja filtrs dod iespēju veikt tekstu atlasi pēc rakstu valodas, kurā teksti pierakstīti.
Nepublicētās tautasdziesmas. “Dainu skapja” korpuss ir plašāks nekā “Latvju dainu” korpuss. Šis filtrs attiecas tikai uz DS korpusu un ar tā palīdzību ir iespējams atlasīt tikai tos DS korpusa tekstus, kas nav publicēti “Latvju dainās”.
Krišjāņa Barona labotās dziesmas. Krišjānis Barons lielu daļu no “Latvju dainās” iekļautajām tautasdziesmām pirms publicēšanas laboja, veicot korekcijas tekstu pareizrakstības, bet nereti arī valodas, formas, stila un satura “uzlabošanai”. Šis paplašinātā meklētāja filtrs dod iespēju atlasīt tikai tos tekstus, kuri atšķiras no to publicētās versijas.
Tikai pamatdziesmas. Filtrs dod iespēju LD un DS korpusos atlasīt tikai pamatdziesmas jeb tekstus, kurus Barons publicēja pilnībā kā tipam raksturīgāko piemēru (pārējiem tautasdziesmu tekstiem “Latvju dainās” publicēti tikai no pamatdziesmas atšķirīgie vārdi vai frāzes). Tā kā LD / DS tautasdziesmu tipi reizēm ir ļoti apjomīgi, kā rezultātā atlasītajā dziesmu kopā var būt desmitiem teju identisku tekstu, ar šī filtra palīdzību iespējams no meklēšanas rezultātiem izslēgt līdzīgos tekstu variantus.

Kataloga skats piedāvā iespēju veikt tematiski līdzīgu tautasdziesmu atlasi, izmantojot Krišjāņa Barona izstrādāto “Latvju dainu” klasifikācijas sistēmu un skatot tās tādā secībā un kārtojumā, kā tās publicētas konkrētajās “Latvju dainu” nodaļās. Barona klasifikācija aizsākas ar dziesmām par dziedāšanu, savukārt pārējās tautasdziesmas klasificētas sasaistē ar nozīmīgākajām norisēm cilvēka mūža ritējumā. “Latvju dainu” saturu kopumā veido desmit nodaļas, un katrai no tām var būt daudz apakšnodaļu, kas sazarojas līdz pat astoņiem līmeņiem

[vairāk par to skat. sadaļā xxx – šeit saite uz aprakstu]. Kataloga beigās ieviesta nodaļa “Nepublicētās dziesmas”, kurā iekļauti visi tie Dainu skapī atrodamie tautasdziesmu teksti, kas nav publicēti “Latvju dainās”.

Kartes pārlūks piedāvā iespēju aplūkot kartē visu “Latvju dainās” publicēto tekstu pierakstīšanas vietas, kā arī veikt tekstu atlasi pēc ģeogrāfiskā principa. Vairāk par tekstu pieraksta vietu kartēšanas principiem skat. sadaļā xxx.

4. Kā izmantojams “Dziesmu krājēju un vietu reģistrs”?

Krišjāņa Barona sakārtotās “Latvju dainas” ir zinātnisks tekstu izdevums, kurā pēc noteiktas sistēmas iespējams noskaidrot katra publikācijā iekļautā teksta, cik iespējams precīzu pierakstīšanas vietu un pierakstītāju. “Latvju dainu” izdevumā ievietots “Dziesmu krājēju un vietu reģistrs”, kas strukturēts pēc 19./20. gadsimta mijas Latvijas administratīvā iedalījuma: guberņa – apriņķis – pagasts / muiža / sādža, kas turpmāk aprakstā saukti par vietām. Katrai vietai, no kuras Baronam bijuši pieejami tautasdziesmu teksti, izdevumā ir piešķirts savs numurs, savukārt katram pierakstītājam, kas šajā vietā dokumentējis tautasdziesmas, piešķirts savs burts. Tādējādi vietas numura un pietakstītāja burta kombinācija veido unikālu avota numuru, kas pievienots katram “Latvju dainu” un “Dainu skapja” tautasdziesmas tekstam, ļaujot identificēt teksta pierakstītāju un pierakstīšanas vietu. Piemēram, avota numurs 74a apzīmē Dzelzavas pagastā (74) Doku Ata (a) pierakstītos tekstus. Katram avotam reģistrā norādīs arī “Latvju dainās” publicēto tekstu skaits.

“Dziesmu krājēju un vietu reģistrs” ir digitalizēts un pieejams šajā vietnē [saite]. Pēc tam, kad reģistrā noskaidrots jūs interesējošais avota numurs, visus šī avota tekstus iespējams atlasīt, izmantojot paplašinātā meklētāja filtru “Avota numurs”.

5. LD un uz lapiņām attēloto tekstu atveides principi un precizējumi

“Latvju dainās” publicētie teksti pielāgoti mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas principiem, sistemātiski precizējot visā korpusā:

Čupu burtus
Pagarinājumu ar h,
Labojot īso patskani uz garo vārdiem lokatīva formā. Piemēram,
Dziedat, meitas, vakarā,
Vakarā tālu skan,
Vakarā tālu skan,
Tālu tautas klausījās. LD 454.1
Labojot īso patskani uz garo piedēkļos vārdu izskaņās. Piemēram,
Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmu vakarā?
Gani Jāni ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji. LD 32353.2
Laboti mīkstie r ārā

Uz lapiņām atrodami dažādi ortogrāfijas veidi. Viens – tuvs mūsdienās lietotajam pierakstam, kurā atsevišķi iesūtītāji izmantojuši no fonētiskās transkripcijas aizgūtas zīmes, piemēram, gravi – slīpu garumzīmi krītošās intonācijas apzīmēšanai. Otrs – fraktūras jeb vecās drukas aizgūtais pieraksts, izmantojot “čupu burtus” jeb sch=š, zch=ž, ch=č, bet patskaņa pagarinājumu atzīmējot ar pievienotu “h”– ah=ā, eh=ē u. tml.