4.4.5. Vagare un darbenieki.

LD 31474

Kur tu brauksi, stārastiņa,
Šauras tavas kamaniņas,
Priekšā tevim mīļi vārdi,
Pakaļā lāstu maiss.

Kur tu brauksi, stārastiņa,
Šauras tavas kamaniņas,
Priekšā tevim mīļi vārdi,
Pakaļā lāstu maiss.

Otrenieki darbenieki, 
Vilks apēda stārastiņu;
Sametat pa grašam, 
Pirkat jaunu stārastiņu.

Otrenieki darbenieki, 
Vilks apēda stārastiņ';
Sametat pa grašam, 
Pirkat jaunu stārastiņ'.

Dievs dod mūsu stārastam
Aklam mūžu nostaigāt, 
Lai tas labi neredzēja, 
Ko darīja darbinieki.

Dievs dod mūsu vagaram
Aklam mūžu nostaigāt, 
Lai tas labi neredzēja, 
Ko darīja darbinieki.

Kas spīdeja, kas vizēja
Viņā lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Baltas niedres galiņā.
Tur tā sauca, tur ta bļāva, 
Darba ļaudis gaidīdama.

Kas spīdeja, kas vizēja
Viņā lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Baltai niedres galiņā.
Tur tā sauca, tur ta bļāva, 
Darba ļaudis gaidīdam'.

Mīdītāji, mīdītāji, 
Vilks norēja rijkurīti.
Messim naudu, mīditāji, 
Pirksim jaunu rijkurīti.

Mīdītāji, mīdītāji, 
Vilks norēja rijkurīti.
Messim (metīsim) naudu, mīditāji, 
Pirksim jaunu rijkurīti.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņa lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Balta spieķa galiņā.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņa lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Balta spieķa galiņā.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Stārastiņa dvēselīte
Balta spieķa galiņā.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Stārastiņa dvēselīte
Balta spieķa galiņāi.

Dievs dod mūsu rijniekam
Svina kājas, alva acis!
Ar kājām nepaiet, 
Ar acīm neredzēt.

Dievs dod mūsu rijniekam
Svina acis, salma kājas!
Ar acīm neredzēti,
Ar kājām nepaieti.

Ai, vagare, vagarīte, 
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara kunga cāļi, 
Kunga trekni kāpostiņi.

Ai, vagaru vagarīte, 
Tavu baltu vēderiņu!
To tev dara kunga cāļi, 
Kunga balti kāpostiņi.

Ai, kundziņi, muižnieciņi, 
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara mūsu cāļi, 
Zeminieku kāpostiņi.

Ai, kundziņi, muižnieciņi, 
Tavu resnu vēderiņ'!
To tev dara mūsu cāļi, 
Zeminieku kāpostiņ'.