2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.

LD 2686.6

Šorītē miglas rīts,
Nu putniņi kāzas dzēra.
Redz, ku' koši piederēja
Ierbes meita teterim.-
Gulbīšam balti svārki,
Tas dižais vedējiņš;
Zaķīts bija žiglis vīrs,
Tas bij' vārta vērējiņš;
Dzenītim ass cierītis,
Tas bij' malkas ciertējiņš;
Svētputnam garjas kājas,
Tas bij' malkas nesējiņš;
Naģē kumpa mugurina,
Tā ūdeņa briņķētāja;
Stradiņš kunga sulainis,
Tas nazīšu pucētājs;
Vārna laba rīku sieva,
Tai pelēka villainīte;
Žagatē garjastīte,
Tā bij' gaļas vārītāja;
Lakstīgalē mīkstmutīte,
Tā bij' galda klājējiņa.

DS 2686.6

Šorītē miglas rīts,
Nu putniņi kāzas dzēra.
Redz, ku' koši piederēja
Ierbes meita teterim!
Gulbīšam balti svārki,
Tas dižais vedējiņš;
Zaķīts bija žiglis vīrs,
Tas bij' vārta vērējiņš;
Dzenītim bij’ ass cierītis,
Tas bij' malkas ciertējiņš;
Svētputnam garjas kājas,
Tas bij' malkas nesējiņš;
Naģei kumpa mugurina,
Tā ūdeņa briņķētāja;
Stradiņš kunga sulainis,
Tas nazīšu pucētājs;
Vārna laba rīku sieva,
Tai pelēka villainīte;
Žagatē(i) garjastīte,
Tā bij' gaļas vārītāja;
Lakstīgalē(i) mīkstmutīte,
Tā bij' galda klājējiņa. 1)

1) Šī dziesma, man liekas, ir vēl
garāka. Burtnīcā, kur 1888. gadā visas
šīs rakstīju, esmu atstājis tukšu 
vietu zem šīs dziesmas un man
..., tīri stāv prātā tagad, it kā
teicēja nebūtu tālāk zinājuse, bet
piebilduse, ka minētā dziesma
esot vēl garāka.

LD 2686.4

Pūce, meitu izdodama,
Visus putnus kāzās lūdza.
Žagatiņa garastīte,
Tā istabas slaucītāja;
Vārna tāda puspelēka,
Tā karošu mazgātāja;
Zvirbulītis staļļa puisis,
Skortelīte pakaklē;
Vanagam gari nagi,
Tas bij' gaļas kapātājs;
Stārkam garis deguntiņis,
Tas pudeļu skalotājs;
Stērste bija viegla sieva,
Tā galdiņa klājējiņa;
Vālodzīte garvalode,
Tā bij' viesu saņēmēja;
Lakstīgala daiļi dzieda,
Tā bij' viesu mielotāja;
Emperlītis sarkankrūtis,
Tas bij' brūtes vedējiņš;
Cielaviņa gludgalvīte,
Tā bij' brūtes mičotāja;
Mellais krauklis sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Strazdu vien neielūdza.
Tas dauzīja biķerīšus.

DS 2686.4

Pūce, pūcei bēdājās
Savas meitas izdevuse.
Visus putnus kāzās lūdza,
Strazdu vienu tā nelūdza,
Strazdu vienu tā nelūdza,
Tas dauzīja biķerīšus.
Melnais krauklis sēž aiz galda
Alus kanna rociņā;
Žagatiņa garastīte,
Tā istabas slaucītāja.
Vārna tāda puspelēka,
Tā karošu mazgātāja;
Zvirbulītis staļļa puisis,
Skortelīte pakaklē.
Vanagam gari nagi,
Tas bij' gaļas kapātājs;
Stārkam garis deguntiņis,
Tas pudeļu skalotājs.
Stērste tā bij’ viegla sieva,
Tā bij’ galda klājējiņ’;
Vālodzīte garvalode,
Tā bij' viesu saņēmēja.
Lakstīgala daiļi dzieda,
Tā bij' viesu mielotāja;
Emperlītis sarkankrūtis,
Tas bij' brūtes vedējiņš;
Cielaviņa spurgalvīte,
Tā bij' brūtes mičotāja.

LD 2686.8

Sniedze alu padarīja
Cīrulīša kāziņās (kāziņām).
Vaicā sniedze uz cīruļa,
Kas būs brūtes vedējiņš.
-Dzenīšam raibi svārki,
Tas būs brūtes vedējiņš;
Melnais strads vieglis vīrs,
Tas būs vārtu vērājiņš;
Zaķīšam kleinas kājas,
Tas kamanu vilcējiņš;
Ķikutam garas kājas,
Tas celiņa minējiņš;
Bezdelīga uķelīte,
Ar viesiem runātāja;
Cielaviņa gludgalvīte,
Tā galdiņa klājējiņa;
Žagatai gar' astīte,
Tā galdiņa slaucītāja;
Vārniņai melni svārki,
Tā katliņa mazgātāja;
Krauklīšam liela knāba,
Tas gaļiņas kapātājs;
Vilciņam liela rīkle,
Tas stabuļu pūtējiņš.

DS 2686.8

Sniedze alu padarīja
Cīrulīša kāziņās.
Vaicā sniedze uz cīruļa,
Kas būs brūtes vedējiņš.
Dzenīšam raibi svārki,
Tas būs brūtes vedējiņš.
Melnais strads vieglis vīrs,
Tas būs vārtu vērājiņš.
Zaķīšam kleinas kājas,
Tas kamanu vilcējiņš;
Ķikutam garas kājas,
Tas celiņa minējiņš.
Bezdelīga uķelīte,
Tā ar viesiem runātāja;
Cielaviņa gludgalvīte,
Tā galdiņa klājējiņ’.
Žagatai gar' astīte,
Tā galdiņa slaucītāj’;
Vārniņai melni svārki,
Tā katliņa mazgātāj’.
Krauklīšam liela knāba,
Tas gaļiņas kapātājs;
Vilciņam liela rīkle,
Tas stabuļu pūtējiņš.

LD 2686.9

Sniedze brūte bēdājās,
Kas nācis vedējos.
Baložam dzeltan' svārki,
Tas bij' labs vedējtēvs;
Dzeņam bija raibas drēbes,
Tas bij' labs brūtgānbrālis.
Vārniņai līki pleci,
Tā ūdens nesējiņa;
Kraukļam bija līks deguns,
Tas gaļiņas kapātājs;
Žagatiņa viegla sieva,
Tā bij' mājas saimeniece;
Cielaviņa smuks putniņš,
Tā viesiņu lūdzējiņa.

DS 2686.9

Sniedze brūte bēdājās,
Kas nācis vedējos.
Baložam dzeltan' svārki,
Tas bij' labs vedējtēvs;
Dzeņam bija raibas drēbes,
Tas bij' labs brūtgānbrālis.
Vārniņai līki pleci,
Tā ūdens nesējiņ’;
Kraukļam bija līks deguns,
Tas gaļiņas kapātājs;
Žagatiņa viegla sieva,
Tā bij' mājas saimeniece.
Cielaviņa smuks putniņš,
Tā viesiņu lūdzējiņ’.

LD 2686.12

Strazdam sieva saderēta
Biezajā eglainē.
Domājam, gādājam,
Ko sūtam  vešanās.
Lakstīgala lielvalode,
To sūtam vešanās.
Dzenīšam raibi svārki,
Tas par brūtes vedējiņu.
Ķikutam garas kājas,
Tas kamanu turētājs.
Irbe laba svelpējiņa,
Tā kumeļa dzinējiņa.
Zvirbulītis zirgu puisis,
Tam skotele pakaklē
Lācīšam plata ķelva (ķepa),
Tas plāceņu plājējiņš.
Cīrulītis cekulītis,
Tas aliņa brūvētājs.
Krauklīšam gara knāba,
Tas pie gaļas kapāšanas.
Bezdelīga čurkstētāja,
Tā gaļiņas cepējiņa.
Vārniņai melni brunči,
Tā pie trauku mazgāšanas.
Žagatiņa garastīte,
Tā istabas slaucītāja.
Vāverei kupla aste,
Tā zābaku pucētāja.
Vālodzīte viegla sieva,
Tā būs viesu saņēmēja.
Cielaviņa gludgalvīte,
Tā viesiņu mielotāja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš.
Lapsiņai vieglas kājas,
Tā dancīšu vedējiņa.
Zaķīšam bailīgs prāts,
Tas pie vārtu stāvētājs.

DS 2686.12

Strazdam sievu noprecēja
Biezajās eglītēs.
Domājām, gādājām,
Ko sūtam  vešanās.
Lakstīgalaj vieglvaloda,
To sūtam vešanās;
Cielaviņa gludgalvīte
Tā vistiņu mielotāja.
Lācīšam plata ķelva,
Tas plāceņu plājējiņš;
Krauklīšam gara knāba,
Tas pie gaļas kapāšanas.
Vārniņaj melni brunči,
Tā pie trauku mazgāšanas;
Žagataj gara aste,
Tā istabas slaucītāja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš;
Lapsiņaj viegli rikšķi,
Tā lielā dancotāja.
Zaķīšam bailīgs prāts,
Tas pie vārtu stāvēšanas;
Vāverej gara aste,
Tā zābaku pucētāja.

LD 2686.11

Sniedze dara saldu alu,-
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģeli,
Savas meitas brūtgāniņu.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs viesu saņēmēja:
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā būs viesu saņēmēja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs dūdu pūtējiņš:
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtējiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galvas glaudītājs:
Lācīšam laba ķetna,
Tas būs galvas glaudītājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes vedājiņš:
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedājiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes izcēlājs:
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas būs brūtes izcēlājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mičotāja:
Cielaviņa daiļa sieva,
Tā būs brūtes mičotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mielotāja:
Lakstīgala trejvalode,
Tā būs brūtes mielotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galda slaucītāja:
Žagatiņa garastīte,
Tā būs galda slaucītāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kur ņemsim rīka sievu:
Vārna tāda puspelēka,
Tā būs laba rīka sieva.

DS 2686.11

Sniedze dara saldu alu,
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģela,
Savas meitas brūtgāniņu.
Pate sniedze bēdājās,
Kas būs viesa saņēmāja:
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā būs viesa saņēmāja.
Pate sniedze bēdājās,
Kas būs dūdu pūtējiņš:
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtējiņš.
Pate sniedze bēdājās,
Kas būs galvas glaudītājs:
Lācīšam laba ķetna,
Tas būs galvas glaudītājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes vedājiņš:
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedājiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes aizcēlājs:
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas būs brūtes aizcēlājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kur ņemsim zirgu puisi:
Zvirbulītis mazs putniņš,
Tas būs labejs zirgu puisis.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mičotāja.
Cielaviņa daiļa sieva,
Tā būs brūtes mičotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mielotāja.
Lakstīgala trejvalode,
Tā būs brūtes mielotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galda slaucītāja,
Žagatiņa garastīte,
Tā būs galda slaucītāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kur ņemsim rīka sievu.
Vārna tāda puspelēka,
Tā būs laba rīka sieva.

LD 2686.3

Līksmojaties sīki putni,
Dabas māte (?) kāzas taisa;
Nākat lieli, nākat mazi,
Nākat visi panākstos.
Kovārņam ir melni svārki,
Tas pātaru skaitītājs;
Strazdiņš zirgu seglotājs,
Tam ir pelēks mētelis;
Bebra dēliņš ormanīts,
Tam ir cauņa cepurīte;
Zaķīšam ir vieglas kājas,
Tas papriekšu tekulīts;
Ķikutam ir gara stakle,
Tas karītes turētājs;
Vālodzītei zaļas drēbes,
Tā viesiņu lūdzējiņa;
Lakstīgalai daudz mēlīšu,
Tā dziesmiņu sācējiņa;
Žagatiņa lēkātāja,
Tā dancīšu vīcējiņa;
Cielaviņai vieglas meitas,
Tās dancīšu uzvedājas!
Vilciņam ir liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš;
Sunīšam ir žiglas kājas,
Tas bundziņu sitējiņš;
Lāčam iraid lielas ķepas,
Tas malciņas skaldītājs;
Vārniņai līki pleci,
Tā būs ūdens nesājiņa;
Krauklīšam ir liels deguns,
Tas gaļiņas kapātājs;
Vāverītei kupla aste,
Tā galdiņa slaucītāja;
Bezdelīgai melni brunči,
Tā rīciņu mazgātāja;
Lapsai ir skaistas drēbes,
Tā vien brūtei līdza sēž.

DS 2686.3

Līksmojaties sīki putni,
Dabas māte kāzas taisa;
Nākat lieli, nākat mazi,
Nākat visi panākstos.
Kovārnimi melni svārki,
Tas pātaru skaitītājs;
Strazdam pelēks paltraciņš,
Tam kumeļu seglotājs.
Bebram cauņa cepurīte,
Tam lielais ormanīts;
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas lielais lēperīts.
Ķikutam garš ij kaklis,
Tas karītes turētājs;
Vālodzītei zaļas drēbes,
Tā viesiņu saņēmēja;
Lakstīgalai daudz mēlīšu,
Tā dziesmiņu sācījiņa;
Žagatiņa lēkātāja,
Tā danču ij sācējiņa;
Cielaviņai vieglas meitas,
Tās dancīšu uzvedējas,
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš;
Sunīšam vieglas kājas,
Tas ij ziņu nēsātās;
Vāverītei jautra daba
Tā ij bungu sitējiņ’,
Lāčam ii lielas ķetlas,
Tas ij malkas skaldītājs;
Vārnai i līki pleci,
Tā ūdeņa nesājiņa;
Krauklīšam liels deguns,
Tas ij gaļas kapātājs;
Lapsiņai kupla aste,
Tā galdiņa slaucītāja
Bezdelīgai baltas krūtis,
Tā viesu apteksnīte;
Dzenīšam raibi svātki,
Tas lai brūtei blakus sēž.

LD 2686.10

Sniedze dara alutiņu,-
Kādus viesus sniedze gaida?
-Jau vakar, aizvakar
Sniedzes meita saderēta.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs brūtes ormaniņš!
-Dzenīšam raibi svārki,
Tas bij' brūtes ormaniņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas kamanu turētājs!
-Titilbiņš garkājiņš,
Tas kamanu turētājs.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs malkas cirtējiņš!
-Teteram garš deguns,
Tas bij' malkas cirtējiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs malkas nesējiņš!
-Glodeniņa malku nesa,
Cērpu galu laipodama.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas uguns kūrējiņš!
-Zalktis kūra uguntiņu,
Uz akmeņa gulēdams.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas ūdens nēsājiņš!
-Krauklīšam melni svārki,
Tas ūdens nēsājiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs gaļas kapātājs!
-Vārniņai zila galva,
Tā bij' gaļas kapātāja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kāds būs pavāriņis!
-Zvirbulītis pavāriņis
Pelēkām biksiņām.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs trauku mazgātāja!
-Bezdelīga dūmu lozdna,
Tā bij' trauku mazgātāja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs alus nesējiņa!
-Cielaviņa čakla meita,
Tā bij' alus nesējiņa.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas istabu slaucītāja!
-Lapsītei kupla aste,
Tā istabu slaucītāja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs dziesmu saucējiņš!
-Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij' dziesmu saucējiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas bij' dziesmu dziedātājs!
-Cīruļam smalks balsīts,
Tas bij' labs dziedātājs.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs danču vedējiņš!
-Žagatai gara aste,
Garu danču vedējiņa.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs laba dancotāja!
-Stirnītei garas kājas,
Tā bij' laba dancotāja.

DS 2686.10

Rozīt’ dara alutiņ’,
Kādus viesus rozīt’ gaid’,
Jo vakar, aizvakar,
Rozes meita saderēta.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kurš būs rozes ormaniņš,
Dzenīšam raibi svārki,
Tas bij' rozes ormaniņš.
Titilbiņš garkājiņš,
Tas kaman’ turētājs.
Teteram garš deguns,
Tas bij' malkas cirtējiņš.
Glodeniņ’ malku nesa,
Cērpu galu laipodam’.
Zalktis kūra uguntiņ’,
Uz akmeņa gulēdams.
Krauklīšam melni svārki,
Tas ūdens nēsājiņš.
Vārniņai zila galva,
Tā bij' gaļas kapātāj’.
Zvirbulītis pavāriņis
Pelēkām biksiņām.
Bezdelīga dūmu lozdna,
Tā bij' trauku mazgātāj’.
Cielaviņa čakla meita,
Tā bij' alus nesējiņ’.
Lapsītei kupla aste,
Tā istabu slaucītāj’.
Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij' dziesmu saucējiņš.
Cīruļam smalks balsīts,
Tas bij' labs dziedātājs.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs danču vedējiņš?
Žagatai gara aste,
Garu danču vedējiņ’.
Stirnītei garas kājas,
Tā bij' laba dancotāj’.

LD 2686.4

Šorīt sniga jauns sniedziņis,
Meža putni kāzas dzer:
Šodien veda lūša meitu
Lāča kunga dēliņam.
Diži putni, mazi putni,
Visi jāja vedībās.-
Tu, lapsīt, loka sieva,
Tu būs' galda klājējiņa;
Tu, vilciņ, stīvs vīriņ,
Tu kumeļu ganītājs;
Tev, zaķīti, lokas kājas,
Tu būs' brūtes kumeliņis;
Zvirbulītis pavārītis,
Nosviluši zābaciņi;
Tu, krauklīti, liels vīriņis,
Tu bij' gaļas kapātājs;
Tu, starkīti, gardegunis,
Tu bij' katla maisītājs;
Bezdelīga šerpa sieva,
Sauc dūšīgi: čīgu čēgu!
Cielaviņa baltgālīte
Baltautiņa sējējiņa;
Tu, vārniņa, puspelēka,
Tu uguna kūrējiņa;
Tu, naģīte, kumpmugure,
Tu ūdeņa nesējiņa;
Žagatīte garastīte
Garā danča vedējiņa;
Lakstīgala grazni dzied,
Tā bij' dziesmu teicējiņa.

DS 2686.4

Diži putni, mazi putni,
Visi jāja vedībās.
Tu, lapsīt, loka sieva,
Tu būs' galda klājējiņ’;
Tu, vilciņ, stīvs vīriņ,
Tu kumeļu ganītājs;
Tev, zaķīti, lokas kājas,
Tu būs' brūtes kumeliņis;
Zvirbulītis pavārītis,
Nosviluši zābaciņi;
Tu, krauklīti, liels vīriņis,
Tu bij' gaļas kapātājs;
Tu, starkīti, gardegunis,
Tu bij' katla maisītājs;
Bezdelīga šerpa sieva,
Sauc no dūšas: čīgu čēgu!
Cielaviņa baltgālīte
Baltautiņa sējējiņa;
Tu, vārniņa, puspelēka,
Tu uguņa kūrējiņa;
Tu, naģīte, kumpmugure,
Tu ūdeņa nesējiņa;
Žagatīte garastīte
Gara danča vedējiņa;
Lakstīgala grazni dzied,
Tā bij' dziesmas teicējiņa.

LD I2679.2

Putiņeņš pìna prosa,
Pa laìpeņu tacádams.
Kù darèji, putiņeņ,
Sovu gùvu nagaņèji?