2.3.4. Augums, apģērbs un rota.

DS Daina

Caur tautā, cauri gāju,
Tautām bira asariņas;
Gan ābelei garām jāja,
Uz kumeļa ziedi bira.

Dūnaiņāi poriņāi
Nozidēja skaistas puķes.
Tur savija bārenīte
Jāņu nakti vainadziņu.

Dūnaiņāi poriņāi
Nozidēja skaistas puķes.
Tur savija bārenīte
Jāņu nakti vainadziņu.

Kaut tā mana māmuliņa
Jo ilgāki pietikuse,
Es būt' kārkla kuplumiņu,
Ievu ziedu baltumiņu.

Kaut tā mana māmuliņa
Jo ilgāki pietikuse,
Es būt' kārkla kuplumiņ',
Ievu ziedu baltumiņ'.

Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenītes (Kalponītes) nepanāca.

Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca!
Daža laba mātes meita
Bārenītes nepanāca!

Ievas ziedi, lazdas ziedi
Ābel's ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenītes (Kalponītes) nepanāca.

Ievas ziedi, lazdas ziedi
Ābel's ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenītes nepanāca.

Daiļa priede siliņā,
Jo daiļāka maliņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļāka bārenīte.

Es nabaga sērdienīte,
Zelta zaru vainadziņš.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur sērdiene tādu ņēma.
Rīgā pirka, naudu deva,
Vāczemē kaldināja.

Es nabaga sērdienīte,
Zelta zara vainadziņš:
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur sērdiene tādu ņēm'.
Rīgā pirka, naudu dev',
Vāczemē kaldināja.

Dzeltan' ir kļava lapa,
I dzeltāsi (zālēs) nevārīta;
Skaista auga bārenīte
I bez tēva, māmuliņas.

Dzeltan' ir kļava lapa,
I dzeltāsi nevārīta;
Skaista augu bārenīte
I bez tēva, māmuliņas.

Kad būt' mana māmuliņa
Maģ ilgāk dzīvojuse (dzīvojusi),
Es būt' liepas kuplumiņu,
Magonītes dailumiņu.

Kad būt' mana māmuliņ'
Maģ ilgāk dzīvojusi,
Es būt' liepas kuplumiņ',
Magonītes dailumiņ'.

Nebūt' man māmulīte
Tik mazai nomiruse
Es būt liepas kuplumiņu,
Ievas ziedu baltumiņ'.