2.4.3. Apģērbs un rota.

DS Daina

Ko godājies, tu puisīti?
Sen es tavu godu zinu:
Piecu bērnu tēvs tu biji,
Vēl par puisi godājies.

Tēvs dēlam zirgu pirka
No ūdeņa burbulīša,
Kad uzkāpa mugurā,
Kā ūdens līgojās.

Šogad puiši zābakos,
Šogad zīda lakatos:
Šigad rutki, rācenīši,
Šogad balti kāpostiņi.

Dar', māsiņa, vainadziņu
Tautas druvā strādājot;
Lai tas puško saules mūžu
Tavu staltu augumiņu.

[Nākiet, ļaudis, skatieties],
Kādu mērķi roze rāda:
Iet par sētu ziedēdama
Bandenieka klētiņā.
[Vai es būšu šoruden]
[Bandenieka līgaviņa].

Nākiet ļaudis skatieties
Kādu mērķi roze rāda;
Iet par sētu ziedēdama
Bandenieku klētiņā.
Vai es būšu šoruden
Bandenieka līgaviņ.

Rībēt rībi (rība), neskanēja,-
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte kurpes šūdināja,
Tēvs nepirka sidrabiņa.

Rībēt rība, neskanēja,
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte kurpes šūdināja,
Tēvs nepirka sidrabiņ'.

Brālīts man kurpes šuva
Zeltītām lāsītēm,
Lai varēju tautu dēlu
Ar kājiņu kaitināt.

Brālīts manim kurpes šuva
Ar zeltītām lāsītēm,
Lai varēju tautu dēlus
Ar kājiņu kaitināt.

Šuj kurpītes, kurpinieks,
Zeltītāmi bantītēm,
Lai varēju tautu dēlu
Ar kājiņu kaitināt.

Šuj kurpītes, kurpinieks,
Zeltītāmi bantītēm:
Lai verēju tautu dēlu
Ar kājiņu kaitināt

Pirc, bāleņi, zelta kurpes,
Es darīšu zīda zeķes,
Lai varēju tautas dēlu
Ar kājiņu sveicināt.

Pirc, bāleņi, zelta kurpes,
Es darīšu zīda zeķes,
Lai varēju tautas dēlu
Ar kājiņu sveicināt.

Pirc, bāliņi, samta kurpes,
Es darīšu zīda zeķes,
Ka varēju tautu dēlu
Ar kājiņu sveicināt.

Pirc, bāliņi, samta kurpes,
Es darīšu zīda zeķes.
Ka varēju tautu dēlu
Ar kājiņu sveicināt.