5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.

LD 31978.9

Uz kariņu aizjādamis
Atskatosi atpakaļu, 
Atskatosi atpakaļu, 
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs, māmiņa, 
Vēl gaužāki līgaviņa, 
Vēl gaužāki līgaviņa, 
Tai noņēmu vainadziņu, 
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līgaviņa, 
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi, 
Sagaid' manu kumeliņu.-
Devītāi vasarāi
Pārtecēja kumeliņis, 
Pārtecēja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicāju kumeļami, 
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tām prūšu (turku) robežām.
Tur gul vīri kā ozoli, 
Strēķiem krāva zobeniņus, 
Strēķiem krāva zobeniņus, 
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur asiņu straume tek, 
No kauliemi tiltu taisa.

DS 31978.9

Atskatosi atpakaļu, 
Kas raud gauži pakaļāi?
Gauži raud tēvs, māmiņa, 
Vēl gaužāki līgaviņa.
Vēl gaužāki līgaviņa, 
Kam noņēma vainadziņu.
Kam noņēma vainadziņu,
Pašā ziedu laiciņā?
Neraud' gauži, līgaviņa, 
Gaidi manis pārejot.
Ja tu mani nesagaidi, 
Sagaid' manu kumeliņu.
Kumeliņis pārtecēja
Smilšaināmi kājiņāmi.
Pavaicāju kumeļami, 
Kur palika jājējinis.
Tur palika jājējinis
Uz tām turku robežām.
Tur guļ vīri kā ozoli, 
Strēķiem krāva zobeniņus, 
Strēķiem krāva zobeniņus, 
Kaudzēm meta cepurītes.
No kauliemi tiltu taisa,
Asinu straune cauri skrēja.

LD 31978.10

Uz kariņu aizjādamis, 
Atskatosi atpakaļ, 
Atskatosi atpakaļ, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud, 
Vēl jo žēli līgaviņa, 
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkaj'si, 
Pie māmiņas novalkaj'si, 
Iemetusi rozītēs, 
Lai ziedēja vaiņadziņis
Līdz citāmi rozītēm, 
Līdz citāmi rozītēm, 
Līdz citami rudenim.

DS 31978.10

Aiz kalniņa aizjādamis, 
Atskatosi atpakaļ, 
Atskatosi atpakaļ, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud, 
Vēl jo žēli līgaviņa, 
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkaj'si, 
Pie māmiņas novalkaj'si, 
Rožu dārzā iesviedusi; 
Lai zied manis vaiņadziņis
Līdz citāmi rozītēm, 
Līdz citāmi rozītēm, 
Līdz citami rudenim.

LD 31978.10

Uz kariņu aizjādamis, 
Atsaskatu atpakaļ, 
Atsaskatu atpakaļ, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud, 
Par šūpuļa kārumiņu, 
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga nojēmumu.
"Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Rozītēs iemetuse.

DS 31978.10

Uz kariņu aizjādamis, 
Atsaskatu atpakaļi;
Atsaskatu atpakaļu, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa, tie raud žēli, 
Par šūpuļa kārumiņu, 
Vēl jo žēli līgaviņa,
Par vaiņaga nojēmumu.
Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Rāvienāi iemērkusi,
Ar kājāmi saminusi,
Lai spīdēja rāvienāi,
Ne tavāsi rociņāsi.

LD 31978.4

Es, karā(i) aiziedams, 
Bērziņ' lauzu birzmalā.
Atskatosi atpakaļ, 
Divi stāv aiz krūmiem:
Viena mana māte bija, 
Otra mana līgaviņa.
Māte mana žēli raud, 
Līgaviņa vēl jo žēli.
Māte mana žēli raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Līgaviņa vēl jo žēli, 
Tai noņēmu vainadziņu, 
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.

DS 31978.4

Atskatosi atpakaļ, 
Divi stāv aiz krūmiem.
Viena bija mana māte, 
Otra mana līgaviņa.
Mana māte žēli raud, 
Līgaviņa vēl jo žēli:
Es noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu naksniņā.

LD 31978.7

Es tev saku, vecais brāli, 
Sedlo manu kumeliņu, 
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzītēm.
Zelta puški nošķindēja, 
Kumeļāje uzlecot.
Atskatose atpakaļe, 
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa, 
Vēl jo žēli līgaviņa, 
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kara vīris, 
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vainadziņu"?

DS 31978.7

Es tev saku, vecais brāli, 
Sedlo bēru kumeliņu, 
Mauc tos stangu iemauktiņus,
Sudrabiņa sprādzītēm.
Zelta puški nošķindēja, 
Kumeļāje uzlecot;
Atskatose atpakaļ, 
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa, 
Vēl jo žēli līgaviņa, 
Līgaviņa jo žēlāki,
Par vaiņaga noņēmum’.
Kad tu augi kara vīris, 
Kam tu manis bildināj’?
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vainadziņ’.

LD 31978.8

Jāju, jāju, atskatos, 
Kas raud žēli pakaļā.
Divi, divi žēli raud, 
Tas trešaisi vēl jo žēli:
Tēvs, māmiņa žēli raud, 
Līgaviņa vēl jo žēli, 
Tēvs, māmiņa lolojuma, 
Līgaviņa mūža raud, 
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā, 
Pašā ziedu laiciņā, 
Pašā lustes dieniņā.
"Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vainadziņu?
Es būt savu vainadziņu
Pie māmiņas novalkāj'se, 
Pie māmiņas novalkāj'se, 
Iemetuse rozītēs, 
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citām rozītēm, 
Līdz citām rozītēm
Līdz citam rudenim.
Ne nu biju vīra sieva, 
Ne meitiņa vaiņagā".

DS 31978.8

Ka tu biji kara vīrs
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam tu mani vainadziņu?
Es būt savu vainadziņu
Pie tētiņa novalkāj'se, 
Iemetusi rozītēsi, 
Lai zied manis vainadziņš
Līdz citām rozītēm, 
Ne nu biju vīra sieva, 
Ne meitiņa vaiņagā.

LD 31978.4

Es, karā(i) aiziedams, 
Pie bērziņa rīkstes griezu.
Atskatosi atpakaļ, 
Divi stāv pie bērziņa:
Viena mana māte bija, 
Otra mana līgaviņa.
Māte mana gauži raud, 
Līgaviņa vēl gaužak.
Māte mana gauži raud
Zināj' mazu auklējusi;
Līgaviņa vēl gaužāk, 
Tai noņēmu vainadziņu, 
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.

DS 31978.4

Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļ;
Atskatosi atpakaļ
Divi stāv pie bērziņa:
Viena mana māmulīte, 
Otra mana līgaviņa.
Tēvs māmiņa gauži raud, 
Apraud savu lolojumu;
Līgaviņa vēl gaužaki,
Tai noņēma vainadziņu, 
Tai noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņāi.

LD 31978.5

¼s, karā n˙ķdams, 
Atsa—ēru atpakaļ, 
Atsa—ēru atpakaļ, 
Kas pēc maņa ga˙ži raud.
Mōmuļeņa ga˙ži raud
Par šypuļai kōru•eņu, 
‡¬ļ ga˙žók ļa˙da—eņa
Par vaiņuka n˙jimšonu:
Tai n˙jēmu vaiņuįeņu
Pošā zķdu laįeņā, 
Pošā zķdu laįeņā, 
Pošā bādu dņeņā.

LD 31978.9

Uz kariņu aizjādamis
Atskatosi atpakaļu, 
Atskatosi atpakaļu, 
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs, māmiņa, 
Vēl gaužāki līgaviņa, 
Vēl gaužāki līgaviņa, 
Tai noņēmu vainadziņu, 
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līgaviņa, 
Gaidi mani pārjājot;
Ja tu mani nesagaidi, 
Sagaid' manu kumeliņu.-
Devītāi vasarāi
Pārtecēja kumeliņis, 
Pārtecēja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicāju kumeļami, 
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tām prūšu (turku) robežām.
Tur iet plintes briku braku, 
Zobentiņi šviku švaku.
Strēķiem krāva zobeniņus, 
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur asiņu straume tek, 
No kauliemi tiltu taisa.

DS 31978.9

Neraud' mana, līgaviņ, 
Gaidi mani pārjājot.
Ja tu mani nesagaidi, 
Sagaid' manu kumeliņu.
Kumeliņis pārtecēja
Kā gailītis dziedādams.
Vaicā māsa kumeliļu
Kur noliki jājējiņ’?
Tur noliku jājējiņu
Uz tām prūšu robežām.
Tur iet plintes briku braku, 
Zobentiņi šviku švaku.
Strēķiem krāva zobentiņus, 
Statiņos plintes cēla.
Statiņos plintes cēla
Kaudzē meta cepurītes.

LD 31978.5

Es, ídams garu çeļu, 
Atsavèru atpakaļ, 
Atsavèru atpakaļ, 
Kas péc manis gaùži raud.
Mòmuļeņa gaùži raud
Šyùpòjuma, aùkļèjuma, 
Ļaùdaveņa veļ gaùžók
Par vaiņuka nùjimšonu:
Es nùjèmu vaiņuçeņu
Pošâ zídu laìçeņâ, 
Pošâ zídu laìçeņâ, 
Pošâ bàdu dìņeņâ.