LD 31978.10

Uz kariņu aizjādamis, 
Atsaskatu atpakaļ, 
Atsaskatu atpakaļ, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa žēli raud, 
Par šūpuļa kārumiņu, 
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga nojēmumu.
"Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam tu mani bildināji, 
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Rozītēs iemetuse.

DS 31978.10

Uz kariņu aizjādamis, 
Atsaskatu atpakaļi;
Atsaskatu atpakaļu, 
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs, māmiņa, tie raud žēli, 
Par šūpuļa kārumiņu, 
Vēl jo žēli līgaviņa,
Par vaiņaga nojēmumu.
Kad tu biji kara vīrs, 
Kam tu mani bildināji?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas nonēsāj'se, 
Rāvienāi iemērkusi,
Ar kājāmi saminusi,
Lai spīdēja rāvienāi,
Ne tavāsi rociņāsi.