2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.

LD 13250.13

Trīs dieniņas mežā braucu, 
Nekā laba nedabūju;
Vēl aizbraucu cetorto, 
Dabūj' vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Iesakūlu naudiņā, 
Nosapirku lielu zirgu, 
Uzjāj' augstā kalniņā.
Salasīju šautru klēpi, 
Metu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi, 
Sāka visi čavināt.
Iztek divi zeltenītes
Dzeltenām galviņam, 
Viena mani pašu veda, 
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallītī, 
Pašu veda istabā.
Paceļ lielu liepas galdu, 
Uzliek baltus maizes klaipus, 
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulēt.
Gulēdams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena šūn, otra ada,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē,
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukā rožu dārziņā
Apakš zaļu velēniņu.
Tur tecēs jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena, rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsaunīti,
Tie norāva virsaunīti,
Iejāj' Māras baznīcā.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Tā bij puiša dvēselīte.

DS 13250.13

Trīs dieniņas mežā braucu, 
Nekā laba nedabūju.
Aizabraucu cetortā, 
Dabūj' vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Iesakūļos naudiņā, 
Nosapirku lielu zirgu, 
Uzjāj augstā kalniņā.
Salasīju šautru klēp'
Mūsu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi, 
Sāka visi čavināt.
Iztek divi zeltenītes
Dzeltenāmi kājiņām, 
Viena mani pašu veda, 
Otra manu kumeliņu.
Zirgu ieved stallītī,
Pašu ieved istabā.
Paceļ lielu liepas galdu, 
Uzliek baltus maizes klaipus.
Liek man ēst, liek man dzert,
Pa naksniņu pārgulēt.
Gulēt iedams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena šūn, otra ada,
Trešā zīdu šķeterēj'.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsiet
Bēdu puisi nomirušu?
Smukā rožu dārziņā
Apakš zaļu velēniņu.
Tur tecēs jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena, rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsaunīti,
Tie norāva virsaunīti,
Iejāj Māras baznīcā.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Tā bij puiša dvēselīte.

LD 13250.10

Gāju, gāju divi dienas,
Nekā laba nedabuju;
Vēl izgāju trešu dienu,
Dabuj' vienu bišu bērnu.
No tā viena bišu bērna
Dabuj' vaska ritenīti;
Par to vaska ritenīti
Dabuj' vienu dālderīti;
Par to vienu dālderīti
Nopirk' vienu kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Nogriež' vienu lazdas nūju,
Iejāj' ciema sētstarpā,
Iesvied' ciema sētiņā.
Iztrūkāsi ciema suņi,
Iztek divas zeltenītes,
Iztek divas zeltenītes,
Viena liela, otra maza.
Mani pašu iekšā veda,
Kumeliņu stallī lika.
Kumeļam auzas deva,
Man apklāja liepas galdu.
Es nesēdu, es neēdu, 
Lai sēd pati licejiņa.
Meitas gultu uztaisīja, 
Lika mani gulēt iet.
Es neiešu, negulešu, 
Lai nāk pati taisītāja.

DS 13250.10

Gāju, gāju divi dien'
nekā laba nedabūj';
Vēl izgāju trešu dien',
Dabūj' vienu bišubērn'.

LD 13250.8

Ķsim, brōļi, siļeņā,
Gi˙sim syla vōv¬reiti;
N˙givuši vōv¬reiti,
Palaizsim naudeņā;
Palaiduši naudeņā,
Pērksim sērmu kumēļeņu;
N˙pērkuši kumēļeņu,
Laizsi•ēł garu įeļu.

LD 13250.12

Trīs dieniņas mežā brauču, 
Nekā laba nedabuju.
Kad izbraucu ceturto, 
Dabuj' vasku ritenīša, 
No ta vasku ritenīša
Iesakūlu naudiņā.
Nosapirku augstu zirgu, 
Uzajāju augstu kalnu.
Pielasiju šautru klēpi, 
Sviežu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi, 
Sāka visi čāvināt.
Iztek divi zeltanītes
Zeltenām kājiņām, 
Ieved zirgu stallītī, 
Ieved pati istabā.
Paceļ baltu liepas galdu, 
Uzklāj baltu paladziņu, 
Uzliek baltas biķerītes, 
Uzliek baltu maizes klaipu, 
Liek man ēst, liek man dzert, 
Liek naktiņu pārgulēt.
Es aizgāju, nozavēru, 
Ko darīja ciema meitas.
Viena ada, otra šuva, 
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņ, man to meitu, 
Kas to zīdu šķeterēja.
Ja nedosi tās meitiņas, 
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsat, 
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozīšu lapiņām
Magoniņu dārziņā.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tās liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra, 
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli, 
Tie norāva galvenieku.

DS 13250.12

Trīs dieniņas mežā brauču,
Nekā laba nedabūj'.
Kad izbrauču ceturto,
Dabūj' vasku ritenīša.
No tā vasku ritenīša
Iesakūlu naudiņā.
Nosapirku augstu zirgu,
Uzejāju augstu kalnu.
Pielasīju šautru klēpi,
Nosviež' ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi
Sāka visi čāvināt.
Iztek divi zeltanītes
Zeltenām kājiņām.
Ieved zirgu stallītī,
Ieved pati istabā.
Paceļ baltu liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu, 
Uzliek baltas biķerītes, 
Uzliek baltu maizes klaipu, 
Liek man ēst, liek man dzert, 
Liek naktiņu pārgulēt.
Es aizgāju, nozavēru, 
Ko darīja ciema meitas.
Viena ada, otra šuva, 
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņ, man to meitu, 
Kas to zīdu šķeterēja;
Ja nedosi tās meitiņas, 
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsat, 
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozīšu lapiņām
Magoniņu dārziņā.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tās liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra, 
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli,
Tie norāva galvenieku.

LD 13250.11

Gāju, gāju vienu dienu, 
Nekā laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu, 
Dabuj' vasku ritenīša.
No tā vasku ritenīša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu, 
Ieraudzīju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē, 
Satrūkās ciema suņi.
Izskrien divas zeltenītes, 
Trešā veca māmaliņa.
Pašu vede ustabā, 
Kumeliņu stallītē, 
Paceļ man melda krēslu, 
Davelk man liepas galdu, 
Liek man ēst, liek man dzert, 
Liek naktiņu pārgulēt.
Gulēdams noraudzīju, 
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena ada, otra vērpa, 
Trešā raksta zīdautiņu, 
Dod, māmiņa, to meitiņu, 
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tās meitiņas, 
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet, 
Žēlabās nomirušu?
-Tur mēs tevi glabāsami, 
Skaistā rožu dārziņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt;
Novijušas vainadziņus, 
Aiziet Māras baznīcā.
Māra prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rīgā pirku, naudu devu, 
Vāczemēi kaldināju.
-Ko jūs, meitas, melojati, 
Tā ir puiša dvēselīte, 
Tā ir puiša dvēselīte, 
Žēlabās nomiruša.

DS 13250.11

Gāju, gāju vienu dienu,
Nekā laba nedabūju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabūj' vasku ritinīš'.
No tā vasku ritenīša
Nopirk' bēru kumeliņ'.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudzīju zaļu ciemu.
Sviežu šautu sētmalē,
Satrūkās ciema suņi,
Izskrien divas zeltenītes,
Trešā veca māmaliņ'.
Pašu vede ustabā,
Kumeliņu stallītē.
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulēt.
Gulēdams noraudzīju,
Ko dar ciema zeltenītes.
Viena ada, otra vērpa
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņ'.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet
Žēlabās nomirušu?
Tur mēs tevi glabāsami,
Skaistā rožu dārziņā,
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt;
Novijušas vainadziņus
Aiziet Māras baznīcā.
Māra prasa raudādama:
Kur meitiņa tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināj'.
Ko jūs meitas melojati,
Tā ir puiša dvēselīt',
Tā ir puiša dvēselīt'
Žēlabās nomiruš'.

LD 13250.9

Gāju, gāju divas dienas,
Nekā laba nedabuju;
Vēl es gāju trešu dienu,
Dabuj' vaska ritenīti.
Ar to vaska ritenīti
Nopirk' melnu kumeliņu;
Ar to melnu kumeliņu
Šurpu, turpu jādelēju.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Pielauž' šautru lielu klēpi,
Sviežu ciema sētmalā.
Sāka riet ciema suņi,
Iztek ciema zeltainītes.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Tā trešā, skaistākā,
Maliņā raudzījās.
Tā būs mana līgaviņa
Pa manam prātiņam.

DS 13250.9

Gāju gāju divas dienas,
Nekā laba nedabūj;
Vēl es gāju trešu dienu,
Dabūj vaska ritenīt.
Ar to vaska ritenīti
Nopirk' melnu kumeliņ;
Ar to melnu kumeliņu
Šurpu turpu jādelēj.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Pielauž šautru lielu klēpi,
Nosviež ciema sētmalā,
Tur sāk riet ciema suņi.
Iztek ciema zeltainītes,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņ,
Un tā trešā itin skaista,
Pa manam prātiņam.

LD 13250.8

Ķsim syla maleņā,
Sa˙sim syla vōv¬reiti;
N˙sōvuši vōv¬reiti,
Pōrdūsim naudeņā;
Pōrdavuši naudeņā,
Pērksim sērmu kumēļeņu;
N˙pērkuši kumēļeņu,
Brauksim m¬itu cimeņā.
Brauču, brauču treis dneņas,
Nikō loba nadabrauču;
½zalaižu caturt' dnu,
½ra˙dzēju ļelu cmu.
Nadabrauču da vōrteņu,
Iztak cma dzaltōneite,
Iztak cma dzaltōneite,
Sajam munu kumēļeņi,
Sajam munu kumēļeņi,
Vad kumeli staļļeitī.
½vaduši kumēļeņi,
½vad mani nameņī,
½vad mani nameņi,
Nu nameņa ustobā.
½vaduši ustobā,
Aizstōdyna aiz gaļdeņa,
Dūd i ēst, dūd i dzert,
Lk Dveņu pminēt.
Es paēžu, es padzēru,
Es Dveņu pminēju.
Klój, māmeņ, bolltu vtu,
Dūd, naksneņu pōrgulēt,
Dūd naksneņu pōrgulēt
Tymsejā kakteņā.
N˙savēru gulćdams,
K˙ tōs cma meitas dora.
Vķna auž, ˙tra sprēž,
Treša roksta zežuteņu.
Dūd, māmeņ, t˙ meiteņu,
Kura roksta zeižutenu;
Ka nadūsi tōs meiteņas,
Es n˙mēršu bēdeņā.
N˙mirušu bēdeņā,
Kur ji˙s mani globósit?
Smolku rōžu dōrzeņā
Jēzupenu kri˙meņā.

LD Daina

Ísim syla maleņâ,
Saùsim syla vòvereiti;
Nùsòvuši vòvereiti,
Pòrdúsim naudeņâ;
Pòrdavuši naudeņâ,
Pèrksim sèrmu kumèļeņu;
Nùpèrkuši kumèļeņu,
Brauksim meitu cimeņâ.
Brauču, brauču treis dìneņas,
Nikò loba nadabrauču;
Ìzalaižu caturt' dìnu,
Ìraùdzèju ļelu cìmu.
Nadabrauču da vòrteņu,
Iztak cìma dzaltòneite,
Iztak cìma dzaltòneite,
Sajam munu kumèļeņi,
Sajam munu kumèļeņi,
Vad kumeli staļļeitî.
Ìvaduši kumèļeņi,
Ìvad mani nameņî,
Ìvad mani nameņi,
Nu nameņa ustobâ.
Ìvaduši ustobâ,
Aizstòdyna aiz gaļdeņa,
Dúd i ést, dúd i dzert,
Lìk Dìveņu pìminét.
Es paéžu, es padzéru,
Es Dìveņu pìminèju.
Klój, màmeņ, bolltu vìtu,
Dúd, naksneņu pòrgulét,
Dúd naksneņu pòrgulét
Tymsejâ kakteņâ.
Nùsavèru guládams,
Kù tòs cìma meitas dora.
Vína auž, ùtra sprèž,
Treša roksta zeìžuteņu.
Dúd, màmeņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeižutenu;
Ka nadúsi tòs meiteņas,
Es nùmèršu bèdeņâ.
Nùmirušu bèdeņâ,
Kur jiùs mani globósit?
Smolku ròžu dòrzeņâ
Jèzupenu kriùmeņâ.

LD 13250.6

Divi dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju;
Trešo dienu aiziedams,
Dabūj' laba kumeliņa;
Dabūj' laba kumeliņa,
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzjāju lielu kalnu,
Ieraudzīju tautu ciemu,
Ieraudzīju tautu ciemu,
Sviežu šautres sētmalī.
Pa tam šautru sviedumam
Satrūkāsi ciema suņi;
Pa tam suņu trūkumam
Iztek ciema dzeltanītes.
Divas mani pašu vede,
Trešā manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallītē;
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim meldas krēslu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Kad paēdu,kad padzēru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšajāi kaktiņā,
Lai es varu noskatīt,
Ko tās ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Žēlabās nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā
Zem rozīšu saknītēm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt.
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznīcā.
Māra prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselīte,
Ta ir puiša dvēselīte,
Žēlabās nomiruša.

DS 13250.6

Divi dienas mežā gāju,
Nekur laba nedabūju;
Trešā dienā līdzi gāju,
Dabūj' laba kumeliņa.
Dabūj' laba kumeliņa;
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzkāpu lielu kalnu,
Ieraudzīju brāļa ciemu,
Ieraudzīju brāļa sētu,
Sviežu šautres sētmalī.
Pa tam šautru sviedumiņam
Satrūkāsi ciema suņi,
Pa tam suņu trūkumiņam
Iztek ciema dzeltanītes.
Divas mani pašu vede,
Trešā manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallītē.
Dod tam sienu, dod tam auzu,
Dod tam tīru ūdentiņ.
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim meldas krēslu
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Tad paēdu, tad padzeru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšājai kaktiņā,
Lai es varu noskatīt,
Ko tās ciema meitas dara.
Lai es varu noskatīt,
Ko tās ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņ.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura ada zīdautiņ';
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet
Žēlabās nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā,
Zem rozīšu saknītēm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt.
Novijušas vainadziņus
Aiziet Māras baznīcā.
Māra prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēm'?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināj'.
Ko jūs, meitas, melojati!
Tā ir puiša dvēselīt',
Tā ir puiša dvēselīte,
Žēlabās nomiruša.

LD 13250.14

Cauru dienu šautu gāju,
Nekā laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No tā viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenīti;
No tā vasku ritenīša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpā.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek divas zeltenītes,
Viena liela, otra maza.
Lielā mani pašu veda, 
Mazā manu kumeliņu, 
Mani pašu istabā, 
Kumeliņu stallītē.
Paceļ man meldu krēslu, 
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlējiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licējiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisītājas.
Dzīvodams noskatīju,
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecināja,
Otra zelta tecināja,
Trešā cūkas ēdināja.
Kas tās cūkas ēdināja,
Tā būs mana līgaviņa;
Ja es tās nedabūšu,
Bēdiņās nomirīšu.
Kur jūs mani racīsiet,
Bēdiņās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
Tur uzauga balta roze
Manā kāju galiņā,
Tur tecēja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēselīti,
Nes Māriņas baznīcā,
Nes Māriņas baznīcā,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Tā puisīša dvēselīte,
Meitu bēdās nomiruša.

DS 13250.14

Cauru dienu šautu gāju
Nekā laba neatradu
Gāju otru trešu dienu
Dabūj' vienu bites bērnu
No tā viena bites bērna
Dabūj' vasku ritenīt
No tā vasku ritenīša
Dabūj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu
Tur nogriezu lazdas kūju
Iejāj ciemu sētstarpā.
Tur izmetu lazdas kūju
Tur satrūkās ciema suņi
Iztek divas zeltenītes
Viena liela otra maza.
Lielā mani pašu veda
Mazā manu kumeliņu
Mani pašu istabā
Kumeliņu stallītē
Paceļ man liepas krēslu
Saka lai es atsēdos
Ak Dieviņ es nesēdu
Sēdat pašas cēlējiņas
Paceļ man meldu galdu
Uzliek gardus mielastus
Saka man lai es ēdu
Ak Dieviņ es neēšu
Ēdat pašas licējiņas.
Pataiss man siena gultu
Paklāj baltus paladziņus.
Saka man lai es guļu
Ak Dieviņ es guļu
Guļat pašas taisītājas
Dzīvodams noskatīju
Ko dar ciema zeltenītes
Viena vērpa zīžu diegu
Otra zelta tecināj
Trešā cūkas ēdināja
Kas tās cūkas ēdināja.
Tā būs mana līgaviņ
Ja es tās nedabūšu
Bēdiņās nomirīšu
Kur jūs mani racīsiet
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām
Tur uzauga balta roze
Manā kāju celiņā.
Tur tecēja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut
Izrauj manu dvēselīti
Nes Māriņas baznīcā
Liks par puisīt Dievu lūgt
Tā puisīša dvēselīte
Meitu bēdās nomirusi.