LD 13250.13

Trīs dieniņas mežā braucu, 
Nekā laba nedabūju;
Vēl aizbraucu cetorto, 
Dabūj' vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Iesakūlu naudiņā, 
Nosapirku lielu zirgu, 
Uzjāj' augstā kalniņā.
Salasīju šautru klēpi, 
Metu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi, 
Sāka visi čavināt.
Iztek divi zeltenītes
Dzeltenām galviņam, 
Viena mani pašu veda, 
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallītī, 
Pašu veda istabā.
Paceļ lielu liepas galdu, 
Uzliek baltus maizes klaipus, 
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulēt.
Gulēdams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena šūn, otra ada,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē,
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukā rožu dārziņā
Apakš zaļu velēniņu.
Tur tecēs jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena, rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsaunīti,
Tie norāva virsaunīti,
Iejāj' Māras baznīcā.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Tā bij puiša dvēselīte.

DS 13250.13

Trīs dieniņas mežā braucu, 
Nekā laba nedabūju.
Aizabraucu cetortā, 
Dabūj' vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Iesakūļos naudiņā, 
Nosapirku lielu zirgu, 
Uzjāj augstā kalniņā.
Salasīju šautru klēp'
Mūsu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi, 
Sāka visi čavināt.
Iztek divi zeltenītes
Dzeltenāmi kājiņām, 
Viena mani pašu veda, 
Otra manu kumeliņu.
Zirgu ieved stallītī,
Pašu ieved istabā.
Paceļ lielu liepas galdu, 
Uzliek baltus maizes klaipus.
Liek man ēst, liek man dzert,
Pa naksniņu pārgulēt.
Gulēt iedams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenītes.
Viena šūn, otra ada,
Trešā zīdu šķeterēj'.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsiet
Bēdu puisi nomirušu?
Smukā rožu dārziņā
Apakš zaļu velēniņu.
Tur tecēs jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena, rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsaunīti,
Tie norāva virsaunīti,
Iejāj Māras baznīcā.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Tā bij puiša dvēselīte.