2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vai laisku meitu neapkopušos.

LD 14353.1

Es maza meitiņa,
Man gluda galviņa,
Pate guļu krāsnē,
Galviņa ārā.

LD 14369.4

Tautas jāja, zeme rīb,
Meitas guļ diendusā.
Slēp, māmiņa, meitām kaunu,
Saki rozes ravējot.

DS 14369.4

Tautas gaja, zeme rib,
Meitas guļ dienvidā.
Slep, mamiņ, meitam kaunu
Saki rozes ravejot.

LD 14368.2

Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu;
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita,
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā aizteceja
Svešus ļaudis pakavēt.
Sveši ļaudis tā vaicaja:
Kur palika brāļu māsa?
-Ieteceja dārziņā
Rozēm griezti pazarites,
Rozēm griezti pazarites,
Puškot savu vainadziņu.

DS 14368.2

Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju birzmalē;
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Trīs māsiņas brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu,
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu.
Ta treša aizteceja
Svešus ļaudis pakaveti:
Sveši ļaudis man vaicaja:
Kur palika brāļa māsa?
Ieteceja rožu dārzā,
Rozēm griezti pazarites,
Puškot ziedu vainadziņu
No rožu pazaremi,
Ar magoņu lapiņām.

LD 14369

Sajāj tautas , sarībina
Es gulēju dienas vidu.
Slēp, māršiņa lielu kaunu,
Teic rozītes ravējot.

DS 14369

Sajaj tautas, saribina,
Es guleju dienasvidu
Slep, maršiņa, lielu kaunu,
Teic rozites ravejot.

LD 14368.2

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienas vidu;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta,
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā aiztecāja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Brīnās tautas, runās tautas:
Kur tā pate brāļu māsa?
Brāļu māsa dārziņāi
Griež rozēmi pazarītes,
Griež rozēmi pazarītes,
Puško savu vainadziņu.

DS 14368.2

Ganīdama saganīju
Treju īču dāboliņ':
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājot.
Sasit' plaukstu uz plausktiņas,
Laj skan grodu gredzeniņ',
Laj skan grodu gredzeniņ',
Laj dzird mani bāleliņ'.
Trīs māršiņas brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaun'!
Viena manu galvu glaudot,
Otra slaukot istabiņ'.
Tā trešā ārā eita
Svešu ļaužu aizkavēt.
Sveši ļaudis man vaicāja,
Ko dar ciema zeltenīt'.
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj gulēja dienasvid'.
Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne gulēja dienasvid'.
Tā to savu vainadziņ'
Trim kārtām darināj':
Zīlītēm, krelītēm,
Sarkanāmi rozītēm.

LD 14368

Sajāj tautas, norīb zeme,
Es guleju launadziņu.
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā aizteceja
Svešus ļaudis aizkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vaj ta šuva , vaj rakstija,
Vaj rozēm zarus loka ?
-Ne ta šuva, ne rakstija,
-Ne rozēm zarus loka,
Pate savu vainadziņu
Trīskārt daiļu darinaja:
Zilitēm, krellitēm,
Zaļajami palejām.

LD 14368

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienas vidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iet ārā
Svešu ļaužu uzkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva , vai rakstīja,
Vai rozēm zarus loka ?
Ni tā šuva, ni rakstīja,
Ni  rozēm zarus loka,
Vija savu vainadziņu
Trim kārtāmi darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa vizuļiem.

DS 14368

Ganīdama izganīju
Treju līču dāboliņ;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājot.
Sajāj tautas, sarībina,
Man istaba neslaucīta.
Trīs māršiņas brāļa sievas,
Slēpiet manu lielu kaun.
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņ,
Tā trešā iet ārā
Svešu ļaužu uzkavēt.
Sveši ļaudis vaicājuši,
Ko dar pate brāļa mās,
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj rozēm zarus loka.
Ni tā šuva, ni rakstīja,
Ni rozēm zarus loka;
Vija savu vainadziņu,
Trim kārtāmi darināja
Šlitēmi krelītēmi,
Sudrabiņa vizuļiem.

LD 14369.4

Tautas jāj, pieši skan,
Meitas guļ dienas vidu.
Slēp, māmiņa, meitu kaunu,
Sak', dārzā rozes rauj.

DS 14369.4

Tautas jāj, pieši skan,
Meitas guļ dienas vidu
Slēp, māmiņa, meitu kaunu,
Sak, dārzā rozes rauj.

LD 14369

Sajāj tautas , sarībina
Es gulēju dienas vidu.
Slēp, māršiņa lielu kaunu,
Teic rozītes ravējot.

DS 14369

Sajāj tautas saribina
Es guleju dienas vidiņ
Slēp māršiņa lielu kaunu
Teic rozites ravejot.

LD 14368

Man sajāja trijas tautas,
Es gulēju dienavidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpa manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva , vai rakstīja,
Vai tā rozēm zarus lauza?
-Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus lauza,
Tikai savu vainadziņu
Trim kārtām darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa lapiņām.

DS 14368

Ganīdama izganīju
Triju līču dāboliņ,
Ganīdama sagaidīju
Triju tautu sajājot.
Trijas tautas man sajāja,
Es atgulu dienavid;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māsiņas brāļu sievas
Slēpa manu lielu kaunu.
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņ;
Treša ārā izgājuse
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicā tautas trešajaji,
Ko dar' pate brāļa mās,
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj rozēm zarus lauza.
Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus lauza,
Tikaj savu vainadziņu
Trim kārtām darināja.
Trim kārtām darināja
Zīlītēm krelītēm;
Zīlītēm krelītēm,
Sudrabiņa lapiņām.