LD 14368

Man sajāja trijas tautas,
Es gulēju dienavidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpa manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva , vai rakstīja,
Vai tā rozēm zarus lauza?
-Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus lauza,
Tikai savu vainadziņu
Trim kārtām darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa lapiņām.

DS 14368

Ganīdama izganīju
Triju līču dāboliņ,
Ganīdama sagaidīju
Triju tautu sajājot.
Trijas tautas man sajāja,
Es atgulu dienavid;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māsiņas brāļu sievas
Slēpa manu lielu kaunu.
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņ;
Treša ārā izgājuse
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicā tautas trešajaji,
Ko dar' pate brāļa mās,
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj rozēm zarus lauza.
Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus lauza,
Tikaj savu vainadziņu
Trim kārtām darināja.
Trim kārtām darināja
Zīlītēm krelītēm;
Zīlītēm krelītēm,
Sudrabiņa lapiņām.