LD 14368.2

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienas vidu;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta,
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā aiztecāja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Brīnās tautas, runās tautas:
Kur tā pate brāļu māsa?
Brāļu māsa dārziņāi
Griež rozēmi pazarītes,
Griež rozēmi pazarītes,
Puško savu vainadziņu.

DS 14368.2

Ganīdama saganīju
Treju īču dāboliņ':
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājot.
Sasit' plaukstu uz plausktiņas,
Laj skan grodu gredzeniņ',
Laj skan grodu gredzeniņ',
Laj dzird mani bāleliņ'.
Trīs māršiņas brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaun'!
Viena manu galvu glaudot,
Otra slaukot istabiņ'.
Tā trešā ārā eita
Svešu ļaužu aizkavēt.
Sveši ļaudis man vaicāja,
Ko dar ciema zeltenīt'.
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj gulēja dienasvid'.
Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne gulēja dienasvid'.
Tā to savu vainadziņ'
Trim kārtām darināj':
Zīlītēm, krelītēm,
Sarkanāmi rozītēm.