LD 14368

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienas vidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iet ārā
Svešu ļaužu uzkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva , vai rakstīja,
Vai rozēm zarus loka ?
Ni tā šuva, ni rakstīja,
Ni  rozēm zarus loka,
Vija savu vainadziņu
Trim kārtāmi darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa vizuļiem.

DS 14368

Ganīdama izganīju
Treju līču dāboliņ;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājot.
Sajāj tautas, sarībina,
Man istaba neslaucīta.
Trīs māršiņas brāļa sievas,
Slēpiet manu lielu kaun.
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņ,
Tā trešā iet ārā
Svešu ļaužu uzkavēt.
Sveši ļaudis vaicājuši,
Ko dar pate brāļa mās,
Vaj tā šuva, vaj rakstīja,
Vaj rozēm zarus loka.
Ni tā šuva, ni rakstīja,
Ni rozēm zarus loka;
Vija savu vainadziņu,
Trim kārtāmi darināja
Šlitēmi krelītēmi,
Sudrabiņa vizuļiem.