2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot.

LD 15517

Mana, mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam,
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņa.

Mana mana ta meitiņa,
Tās nedevu nevienam.
Viena nauda pāri dota
Mana jauka valodiņ.

                            Skaits: 412
Rajons: 
Vieta: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale)
Gadi: 
Avots: Dambīts P.

Solīj' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa,
Kad pievīle, neiedeve
Ne vērdiņa lielumiņu.

Soli man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa;
Ka pievīle, neiedeve,
Ne vērdiņa lielumiņu.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kas manā pūriņā:
Tautu dēla zelta nauda
Guļ manā pūriņā.

Tu māmiņa nezinaji,
Kas manā pūriņā?
Tautu dēla zelta nauda
Guļ manā pūriņā.

Līdzat, brāļi, man ar naudu,
Nu es ņemšu līgaviņu:
Ciemāi viena dzeltenīte,
Tā ar naudu saderēta.

Līdzat brāļi man ar naud
Nu es ņemšu līgavin
Ciemai viena dzeltenit'
Ta ar naudu saderet.

Ar varīti priedi cirta,
Ar varīti ozoliņu;
Ar varīti tautu dēls
Ber man naudu saujiņē.

Ar variti priedi ciertu,
Ar variti ozoliņu:
Ar variti tautu dēls
Ber man naudu sajiņē.

Mana, mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam,
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņa.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam,
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņ'.

Neviens mani nezināja,
Ka es augu saderēta:
Gul tautieša balta nauda
Manāi pūra dubenē.

Neviens mani nezinaj
Kad es augu sadereta
Gul tautieša balta nauda
Manai pūra dubenē.

Mana, mana tā meitiņa,
Tās nedošu nevienam,
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņ'.

Mana, mana tā meitiņa,
Tās nedošu nevienam;
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņ'.

Sakās gudris tautu dēlis,-
Suņam tāds gudrumiņš!
Es, naudiņu izvīluse,
Ietecēju bāliņos.

Sakās gudris tautudēlis,
Suņam tāds gudrumiņš!
Es naudiņu izvīlus'
Ietecēju bāliņos.

Es pie tevi, bāleliņ,
Ilgi vairs nedzīvošu:
Jau manā rociņā
Tautu dēla zelta nauda.

Es pie tevi, bāleliņ,
Ilgi vairs nedzīvošu:
Jau manā rociņā
Tautu dēla zelta nauda.