7.5. Pupa - debess trepes.

LD 34043.13

Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos (precibās)
Pa vārtiem iejādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinim.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisi, tāi upē,
Kur deviņas straumes tek;
Devitā straumitē,
Tur tu viņus izmazgasi.
-Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvē, puisi, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, puisi, tāi šķirstā,
Kur deviņas atslēdziņas.

DS 34043.13

Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos (precibās)
Pa vārtiem iejādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinim.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisi, tāi upē,
Kur deviņas straumes tek;
Devitā straumitē,
Tur tu viņus izmazgasi.
-Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvē, puisi, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, puisi, tāi šķirstā,
Kur deviņas atslēdziņas.

LD 34043.10

Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņā
Baltā smilkšu kalniņā.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
-Tev' dēliņ, atstājām
Mīļas Māŗas šūpulī.
Nebēdā tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzēs,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, brāli, tāi upē,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltē, brāli, tāi liepā,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullē, brāli, tāis rullēs,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, brāli, tai lādē,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkā, brāli, tāi dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu.

DS 34043.10

Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņā
Baltā smilkšu kalniņā.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavi tēvi, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
-Tev' dēliņ, atstājām
Mīļas Māŗas šūpulī.
Nebēdā tu, dēliņ,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
No bitites dzeloniņ'.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izskalošu?
-Mazgā, brāli, tāi upē,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltē, brāli, tāi liepā,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullē, brāli, tāis rullēs,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabā, brāli, tai lādītē,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es tos novalkašu?
-Valkā, brāli, tāi dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu.

LD 34043.9

Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinā
Baltā smilšu kalnīnā.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisit, tāi upē,
Kur deviņas straumes skrien.
-mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvē, puisit, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
-mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullē, puisit, tāi rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkā, puisit, tāi dienā,
Kad deviņas saules spīd.

DS 34043.9

Man bi viena balta puķe,
Kur es to iestādiju?
Iestādīju dārzīnā
Baltā smilšu kalnīnā.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā, puisit, tāi upē,
Kur deviņas straumes skrien.
-mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvē, puisit, tāi dārzā,
Kur deviņas saules spīd.
-mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullē, puisit, tāi rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkā, puisit, tāi dienā,
Kad deviņas saules spīd.

LD 34043.8

Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtiemi iejādams,
Sasper zaļu ozolinu.
Apšķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvē Māras dārziņā,
Kur deviņi rožu krūmi.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullē Māras rullitī,
Kur deviņas mangalites.

DS 34043.8

Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtiemi iejādams,
Sasper zaļu ozolinu.
Apšķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvē Māras dārziņā,
Kur deviņi rožu krūmi.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullē Māras rullitī,
Kur deviņas mangalit's.

LD 34043.11

Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņā,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašām debesm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt.-
Sakapaju Jūdu māti
Deviņos gabalos,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinīm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tāi upē izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tāi dārzā izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tāi rullī sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tāi skapī paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

DS 34043.11

Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstiš?
Tur uz augsta kalna gala
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašām debesm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Cieti seglo kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt.-
Sakapaju Jūdu māti
Deviņos gabalos,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinīm.
Es prasīju, Dieva dēlam,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tāi upē es mazgāšu,
Kur deviņas straumes tek.
Es prasīju, Dieva dēlam,
Kur es viņus izžāvešu?
Tāi dārzā es izžāvēšu,
Kur deviņas saules spīd.
Es prasīju, Dieva dēlam,
Kur es viņus sarulleš'?
Tur es viņus izrullēš,
Kur deviņas rulletajs,
Es prasīju, Dieva dēlam,
Kur es viņus paglabaš'?
Tāi skapī es paglabāšu,
Kur deviņas atslēdziņ's,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņ's.

LD 34043.8

Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejājot,
Nosper zaļu ozolinu.
Man nošķieda zīža svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņas straumes tek.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvē Māras dārziņā,
Uz ābeles zarnim.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullē Māras rullitī,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabā Māras lāditē,

DS 34043.8

Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejājot,
Nosper zaļu ozolinu.
Man nošķieda zīža svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgā Māras upitē,
Kur deviņas straumes tek.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvē Māras dārziņā,
Uz ābeles zarnim.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullē Māras rullitī,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabā Māras lāditē,

LD 34043.12

Man bij viena Turku pupa,
To stādiju kalniņā.
Man izauga gaŗa pupa
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašā pupas galotnē.
Es to Velnu sakapaju
Deviņosi gabalos.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tām Velna asinm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
- Tāi upē izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
- Tāi dārzā izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.

DS 34043.12

Man bij viena Turku pupa,
Es iestādīj' kalniņā.
Man izauga gaŗa pupa
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Par pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašā pupas galotnē.
Es to Velnu sakapāju
Deviņosi gabalos.
Kur nu mani zīžu svārki
Ar tām Velna asinm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņas izmazgašu?
Tur ir viena strauja upe
Kur deviņas straumes tek
Tur tu viņus izmazgasi.
Kur deviņas straumes tek.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
Tur ir viens koku dārzs,
Tur deviņas saules spīd
Tur tu viņus izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd;
Tur pašāsi galotnēs
Vējinami vēdināt.

LD 34047.13

Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra
Divi zelta ozoliņi.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasidama.

DS 34047.13

Saule, meitu izdevuse,
Lūdz pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra,
Divi zelta ozoliņi;
Trīs gadiņi saule rauda,
Zelta zarus lasidama.

LD 34047.12

Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.

DS 34047.12

Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Izjādamis, iejādamis
Nosper zelta ozoliņu.
Saule raud, trīs gadiņi,
Zelta zarus lasidama.

LD 34047.8

Pērkons brauca pa debesi,
Nosper zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Neraud' gauži, Saules meita,
Es līdzešu salasīt.

DS 34047.8

Pērkons brauca pa debesi,
Nosper zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Neraud' gauži, saules meita,
Es līdzešu salasīt.