7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana.

LD 33786

Ik rītiņus Saule lēca
Sudrabiņa kociņā,
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu meklēdami.

Ikrītiņus saule lēca
Sudrabiņa kociņā:
Jauni kungi veci tapa
To kociņu meklēdam.

Šorīt agri Saule leca
Sarkanē kociņē;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.

Šorīt agri saule leca
Sarkanē kociņē.
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.

Kālabad meža gali 
Ik vakara atsarkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdināja.

Kālabad meža gali 
Ik vakara apsarkušeli?
Saule savu zīda kleitu
Ik vakara vēdināj'.

Aiz kalniņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā.
Meklē kungi, stārastiņi,
Tāda koka nedabūja.

Aiz kalniņa saule leca
Sarkana i kociņa.
Mekle kungi, starastini,
Tada koka nedabuj.

Šorīt agri Saule lēca
Sarkanā kociņā;
Jauni kungi veci tapa,
Šo kociņu meklēdami.

Šorīt agri saule lēca
Sarkanā kociņā.
Jauni kungi, veci tapa,
Šo kociņu meklēdam.

Jau Sa˙ļei–¬ aizalai”¬
Aiz dziļūs ežereņu;
Saskaņj¬ zalta ērklys
Sudabreņa la—eņā.

Jau Saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa,
Saskanēja zelta irkli,
Laiviņā iemetot.

Jau saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa,
Saskanēja zelta irkli,
Laiviņa iemetot.

Ik rītiņus Saule lēca
Sarkanē kociņē,
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu meklēdami.

Ik rītiņus Saule lēca
Sarkanē kociņē;
Jauni kungi veci tapa,
To kocinu meklēdami.

Jau Saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa,
Saskanēja zelta jierkli,
Laiviņā sametot.

Man saulīte aizsalaide
Aiz dziļā ezeriņa,
Saskanēja zelta jierkli,
Laiviņā sametot.

Jau Saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa,
Noskanēja zelta irkle,
Laiviņā iemetot.

Jau saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa;
Noskanēja zelta irkle
Laiviņā iemetot.