LD 21857

Man pašam smiekli nāca,
Ka lustiga līgaviņa:
Es prasiju sviesta maizi,
Viņa tek mutes dot.

DS 21857

Man pašam smiekli nāca,
Ka lustīga līgaviņa;
Es prasīju sviestra maizi,
Viņ' man tekemutes dod.