LD 17889.7

Nāc ārā, tautu meita,
Ko es tevim parādīšu:
Aiz kalniņa bērīts stāv
Rakstītām kamanām.
Nāc ārā, tautu meita,
Es tev daiļi vizināšu.
-Nitīšām es iekāpu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Gar Laimiņas nama duru.
Nitīšām es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nisēdēšu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi, meita, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni vij,
Tai Laimiņa kroni vij,
Sudrabā mērcēdama.
Kura goda nigaidīja,
Tai no dadžu lapiņām,
Tai no dadžu lapiņām
Un no ērkšķu pazarēm.

DS 17889.7

Nāc ārā, tautu meita,
Ko es tevim parādīšu:
Aiz kalniņa bērīts stāv
Rakstītām kamanām.
Nāc ārā, tautu meita,
Es tev daiļi vizināšu.
Nitīšām es iekāpu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Gar Laimiņas namu dur’.
Nitīšām es iegāju
Mīļas Laimas istabā.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nisēdēšu,
Man nav sievas padomiņš.
Sēdi, meita, būsi sieva,
Došu sievas padomiņ’.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni vij,
Tai Laimiņa kroni vij,
Sudrabā mērcēdama.
Kura goda negaidīja,
Tai no dadžu lapiņām,
Un no ērkšķu pazarēm.