LD 1470.5

Priekš manīm vērsi kāva,
Brūvēj' saldu alutiņu;
Citi ēda, citi dzēra,
Es gulēju kalniņā.

DS 1470.5

Priekš manīm vērsi kāva,
Brūvēj' saldu alutiņu;
Citi ēda, citi dzēra,
Es gulēj' kalniņā.