LD 18595

Tumšajā naksniņā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju,
Pie vārtiem apturēju,
Māte (Meita) nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga, 
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.

DS 18595

Tai tumšajā naksniņā
Pats pārvedu līgaviņu;
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju;
Pie vārtiem apturēju,
Meita nesa uguntiņu.
Nes, meitiņa, kam vajaga, 
Man ugunis nevajaga:
Manam pašam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs tumša jāti,
Kamēr lēca mēnestiņis.