LD 33625.17

Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēlīga,
Tā mani žēlo,
Tā manus kauliņus
Salasīja,
Ietina baltā
Nēzdogā,
Ielika baloža
Ligzdiņā.
Balods mani izperēja,
Savus bērnus domādams,
Pavasari iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribēja,
Tie jau mani negribēja,
Iemet' skudru pūlītī;
Skudras mani negribēja,
Iemet' mani upītē;
Upīt' mani negribēja,
Izmet' mani maliņā.
Tā upīte iztecēja
Deviņām iztekām,
Devītā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdēdama:
Tā raud manis pastariņš,
Tā raud manis pastariņis,
Skudrītēm ēdināts,
Skudrītēm ēdināts,
Upītē slīcināts.

DS 33625.17

Tēvs mani nošāva
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēlīga,
Tā mani žēlo
Tā manus kauliņus
Salasīja
Ietin baltā nēzdogā
Ieliek balož ligzdiņā.
Balods mani izperēja,
Savus bērnus domādams,
Pavasari iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug mani ciema bērni
Tie jau mani negribēj
Tie jau mani negribēja
Iemet skudru pūznītē.
Skudrits mani negribēja
Iemet mani upītē
Upīt mani negribēja
Izmet mani maliņā.
Tā uzpīte iztecēja
Deviņām iztekām,
Devītā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa.
Tur uzauga kupla liepa,
Deviņiem žuburiem.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak brālītis koklēdams
Tās koklītes gauži skan
Sak māmiņa dziedādama
Tā raud manis pastariņš
Tā raud manis pastariņis
Skudrites ēdināts
Upītē slīcināts.