LD 529.2

Aiz kalniņa meitas dzied,
Aiz migliņas neredzēju;
Noņēmos cepurīti,
Sāk' migliņu vēcināt.
Sāk' migliņu vēcināt,
Sāk meitiņas rādīties.
Iznāk viena, iznāk otra,
Nav manam prātiņam;
Iznāk viena bārenīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es devu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņas;
Tai es devu savu kūti,
Savas govis raibaliņas;
Tai es devu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.

DS 529.2

Aiz kalniņa meitas dzied,
Aiz migliņas neredzēj’;
Noņēmos cepurīt’,
Sāk' migliņu vēcināt.
Sāk' migliņu vēcināt,
Sāk meitiņas rādīties;
Iznāk viena, iznāk otra,
Nav manam prātiņam.
Iznāk viena bārenīte,
Tā manam prātiņam;
Tai es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ’.
Tai es devu savu stalli,
Savus bērus kumeliņ’s;
Tai es devu savu kūti,
Savas govis raibaliņas.
Tai es devu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņas.