LD 15545.6

Es tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte nogājusi,
Jau tautietis cimdus prasa.
Vai, Dieviņi, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Zinu gudru padomiņu,
Kā māmiņu izmānīt.
Ej, māmiņa, klausīties,
Ko tie ciema suņi rej.
Kamēr māte suņus rīda,
Tikmēr cimdi tautiešam.
Še, tautieti, cimdu pārs,
Mans pirmais adījums,
Tumsā prēsts, šķterēts,
No māmiņas zagtin zagts.

DS 15545.6

Es tautieti pavadiju
No kalniņa lejiņā,
Lai nesaka tēvs, māmiņa,
Ka mēs abi cerejam.
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarā.
Vēl saulit nav nogājusi,
Sav tautietis cimdus pras'.
Ai Dieviņ, ko darišu?
Mamai pūra atslēdziņ.
Zinu gudru padomiņu,
Kā māmiņu izmānīt.
Ej, māmiņa, klausities,
Ko tie ciem suņi rej.
Kamēr mama sunus rīda,
Še, tautieti, cimdu pārs.
Še, tautieti, cimdu pārs,
Tas mans pirmais adijums,
Tumsa prēsts, šķeterets,
No mamiņas zagtinosagts.