LD 5036.3

Lustītēm es nocirtu
Tēvam zaļu ozoliņu.
Lustiītēm gan nocirtu,
Dažu dienu noraudāju:
Nīdēj' mani tēvs, māmiņa
Pēc tā zaļa ozoliņa.
Nīdamais es iekāpu
Dieva dēlu laiviņā,
Ar laiviņu ielaidos
Lielā zelta niedrājā.
Vidū zelta niedrājā
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas mani projām raida,
Trešā klātu aicināja.
Tā kas klātu aicināja,
Tā iedeva zīžautiņu.
Iedodama pasacīja:
Mazgā rīta rasiņā,
Izmazgāj'se rasiņā,
Žauj' sidraba birziņā;
Izžāvēj'se birziņā,
Liec savāi pūriņā.
Nāks rudenis, tautas jās,
Liec savāi galviņā.
Sveši ļaudis brīnēsies,
Kur bārītis tādu ņēma.

DS 5036.3

Lustītēm es nocirtu
Tēvam zaļu ozoliņu.
Lustiītēm gan nocirtu,
Dažu dienu noraudāju.
Nīdēj' mani tēvs, māmiņa
Pēc tā zaļa ozoliņa.
Nīdamais es iekāpu
Dieva dēlu laiviņā,
Ar laiviņu ielaidos
Lielā zelta niedrājā.
Vidū zelta niedrājā
Trīs Laimiņas mazgājās.
Viena teicam otra sauca
Trešā klātu aicināja.
Tā kas klātu aicināja,
Tā iedeva zīžautiņu.
Iedodama pasacīja:
Mazgā rīta rasiņā,
Izmazgāj'se rasiņā,
Žauj' sidraba birziņā.
Izžāvēj'se birziņā,
Liec savāi pūriņā.
Nāks rudenis, tautas jās,
Liec savāi galviņā.
Sveši ļaudis brīnēsies,
Kur bārītis tādu ņēma,
Zīda zeķes, vaska kurpes,
Apzeltītu vainadziņ’.