LD 14600

Kam tie tādi melli zirgi
Pie bāliņa namdurvīm?
Tautu dēla melli zirgi,
Atjāj meitas lūkoties.
Nāc, tautiet, istabā,
Sēd' galdiņa galiņā,
Kamēr iešu klētiņā,
Vilkšu baltu slēžu kreklu,
Vilkšu svārkus līdz zemīti,
Aušu kurpes kājiņā,
Aušu kurpes kājiņā,
Siešu zīda nēdzdodziņu.
Tad es iešu istabā,
Tad runāšu ar tautieti.

DS 14600

Kam tie tadi melli zirgi
Piebaliņa namdurvim;
Tautu deli, meliem zirgiem,
Atjaj meitas lukoties.
Nac tautieti istabā,
Sed galdiņa galiņā;
Vel es iešu klētiņā
Vilkšu baltu slēžu kreklu,
Vilkšu svārkus lidz zemiti,
Aušu kurpes kajiņā
Siešu zīda nēsdodziņu;
Nu es iešu iztabā
Nu runašu ar tautieti;
Tautiets mani ieraudzija,
Sāp sirsniņa birst asaras.
Dievs maksaja tavu ceļu
Tāļu, tāļu jājumiņu
Kad dabutu klat gulet,
Vienu reizi mutes dot,
Jau jel pupas apraudzit.